Vēsturisko dārgumu glābēji. Kā Latvijas muzeji aizsargā savas krātuves no postoša pelējuma?
Pelējums apdraud ne tikai ievārījuma burciņas, bet arī svarīgus vēstures dokumentus un gleznas. Nesen Dānijas muzeju speciālisti cēla trauksmi par to, ka vairākos muzejos uzieta īpaši izturīga pelējuma sēņu šķirne, kas apdraud dažādus senus, vērtīgus mākslas darbus. Vai negantā pelējuma sēne apdraud arī Latvijas muzejos esošos dārgumus?
Latvijas Nacionālā vēstures muzejā atrodas dezinfekcijas telpā jeb izolatorā, kā šo telpu dēvē muzeja darbinieki. Tur pašlaik glabājas papīra priekšmets, jo pelējums apdraud ne vien gleznas, bet arī papīru.
Jau ilgu laiku izolatorā atrodas kāds 17. gadsimta manuskripts, kas tika atrasts Rīgas pils remonta laikā. Šī reliģiskā grāmata ir visai trausla.
LNVM vecmeistare Ieva Špaka skaidro, ka ikviens priekšmets, kas ir ceļā uz muzeja krājumu, vispirms tiek pārbaudīts un tiek turēts dezinfekcijas telpā. Tas tiek darīts, lai materiālu atbrīvotu no pelējuma, dažādiem kaitēkļiem un cita veida apdraudējuma, kas citādi varētu izplatīties uz pārējo kolekciju.
"Principā ir tā, ka krātuvēs tiek uzturēts tāds klimats, kas nogalina pelējumu. Visu, ko esam ņēmuši, uz paraugiem pelējums nav audzis," skaidro Špaka.
Nacionālā vēstures muzeja speciālisti pelējumu pazīst ļoti labi un regulāri ar to veiksmīgi cīnās.
Rīgas pils remonta laikā atrastā Dailes teātra 1961. gada afiša arī jau ir atbrīvota no pelējuma.
"Šeit bija pelējums, šajā vietā. Ja pelējums tradicionāli asociējas, kad tas ir uz stabilām virsmām, kura pūkas varam notraukt nost, un tas arī viss, tad papīram ir tā, ka tas sabojā pamatni, papīrs kļūst trausls," skaidro Špaka.
Dailes teātra afiša tika skalota dezinfekcijas šķīdumā, tad, apstrādājot ar buferšķīdumu, pelējums tika nogalināts. Tagad atlicis afišu salīmēt un nostiprināt.
"Tā ir vesela sēņu grupa, cik es uzzināju no biologiem, to sauc aspergillus restrictus," Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Anita Meinarte nosauc Dānijas muzejos atklātās pelējuma sēnes nosaukumu. Viņa uzsver, ka minētā pelējuma sēne nav nekāds jaunatklājums un ir labi zināms, kā ar to cīnīties.
"Pašreiz mums nav pamata apgalvot, ka tas ir pārņēmis Latvijas muzeju krājumus un mums būtu jāgatavojas ļaunākajam," bilst Meinarte.
Muzeja eksperte skaidro, ka apdraudējums ir pārspīlēts. Tomēr būtu interesanti par Dānijas muzeju pieredzi uzzināt no kāda zinātniska raksta, nevis vakara ziņām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
