Rīgā atklāta jau otrā "Pieejamības taka" cilvēkiem ratiņkrēslos
Rīgā, Juglas mežā, atklāta "Pieejamības taka", kuru viegli var izmantot cilvēki ratiņkrēslos. Šī ir jau otrā šāda veida taka Rīgā – pirmā tika izveidota Šmerļa mežā. Uzņēmums "Rīgas meži" sola, ka šādu taku tīkls galvaspilsētā vēl paplašināsies.
Voldemārs Lapa piedzima ar bērnu cerebrālo trieku. Dzīvi bez ratiņkrēsla viņš nepazīst. Viņaprāt, pilsētvide ir mainījusies, jo vēl pirms 30 gadiem par pieejamību nerunāja vispār. Šodien Voldemārs pirmo reizi izbrauc nule kā atklāto "Pieejamības taku" Juglas mežā.
"Ir pietiekami ērti, mani priecē. Kad prasīju, vai ar šādiem ratiem arī varēs izbraukt – viņi teica jā, ar jebkuriem ratiem. Nekad jau nekas nebūs ļoti viegli, un daba ir daba tomēr. Lai šādi cilvēki ietu ārā tomēr, svaigs gaiss. Jo man arī patīk šeit – putni dzied mežā un ka var vēl izbraukt," saka Voldemārs.
Juglas pieejamības taka ir jau otrā šāda veida atpūtas vieta galvaspilsētā – pirmā tika izveidota Šmerlī. Plānotas arī citas.
"Cilvēki ratiņkrēslos, arī māmiņas ar ratiņiem, arī kundzītes ar štociņu – tie visi esam mēs. Un mēs nekad nevaram zināt nevienu brīdi, kad var gadīties tāda situācija, ka mēs nonākam tādā vietā. Mums padomā ir arī nākamās takas, jo tagad tas būs mūsu pienākums."
Būtiska loma šīs dabas takas izveidē bija arī invalīdu un viņu draugu apvienībai "Apeirons". Tieši cilvēki ar invaliditāti vislabāk spēj novērtēt, kas strādā un kas vēl jāuzlabo. Taču brīvprātīgas iniciatīvas no uzņēmējiem joprojām ir retums.
"Biežāk ir tiešām, kur Eiropas Savienība pieprasa – nu, tad ir jādara kaut kas, bet man liekas, ka mēs vēl drusku, drusku grēkojam ar to, ka mēs neaizdomājamies par tām pieejamības lietām pietiekami daudz."
Lai gan progress ir redzams un pozitīvu piemēru kļūst arvien vairāk, ceļš līdz vienlīdzīgai pieejamībai visiem vēl ir priekšā.
"Es gribētu redzēt, lai Rīgā būtu vairāk vietas, kur tu vari aiziet. Gribētu redzēt Rīgu, kur cilvēki ar dažāda veida invaliditāti Rīgā iziet ielās, viņiem ir kur iet, viņi ir priecīgi, laimīgi, mēs viņus redzam kafejnīcās, sabiedriskajā transportā, mēs viņus redzam ikdienā."
Pieejamība nav privilēģija, tās ir pamattiesības. Un katra šāda taka ir solis tuvāk pilsētai, kur ikviens var būt daļa no tās dzīves – arī mežā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
