NATO saskaras ar draudīgāko drošības vidi desmitgadēs – Viļņas samitā fokusā aizsardzības izdevumi

Kā informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, klātesot NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, tika pārrunāta gatavošanās NATO samitam Hāgā, kas norisināsies jūnija beigās, kā arī jautājumi, kas saistīti ar visaptveroša atbalsta sniegšanu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Valsts prezidents samita plenārsesijā uzsvēra NATO vienotības, kā arī NATO atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanas nozīmi. Rinkēvičs akcentēja, ka ir nepieciešams ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un investīcijas militārajā rūpniecībā, lai veicinātu kopīgo drošību un vienlaikus atbalstītu Ukrainu. Viņaprāt, aizsardzības izdevumi jāpalielina tieši konkrētu NATO spēju mērķu sasniegšanai.

Valsts prezidents arī uzsvēra nepieciešamību ievērojami stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas, kas sevišķi būtiski Baltijas valstu drošībai. Vienlaikus Rinkēvičs atzīmēja ilgtermiņa atbalsta Ukrainai un spiediena pret Krieviju turpināšanas nozīmi.

Līderi sola veicināt 5% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Bukarestes devītnieka un Ziemeļvalstu līderi sola strādāt, lai pakāpeniski aizsardzības izdevumus palielinātu līdz vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Polijas prezidents Andžejs Duda un Rumānijas prezidents Nikušors Dans parakstījuši kopīgu paziņojumi. Tajā teikts: "Mēs virzāmies uz to, lai sasniegtu vismaz 5% no IKP aizsardzībai un ar aizsardzību saistītām investīcijām, kas atbilst drošības apdraudējumiem un izaicinājumiem."

"Mēs aicinām visus sabiedrotos steidzami veikt lielākus individuālus un kolektīvus ieguldījumus, lai garantētu pilnībā nodrošinātus plānus un uzticamas spējas sagatavoties, atturēt un aizsargāties," lasāms dokumentā.

Lasi arī: Nausēda mudina NATO valstis ātrāk palielināt aizsardzības izdevumus

NATO šefs Marks Rute atzinīgi vērtē samita pausto apņēmību un norāda, ka tas ir labs piemērs arī pārējiem NATO dalībvalstīm.

Viņš uzsver, – ir skaidrs, ka apņemšanās kolektīvajai aizsardzībai ir spēcīga. "Mēs saskaramies ar visbīstamāko drošības situāciju pēdējo desmitgažu laikā," viņš teica, piebilstot, ka "Krievijas agresīvais karš turpinās un terorisma draudi nemazinās."

"Mēs neesam karā, bet arī mierā neesam," viņš norādīja un uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm jābūt gatavām karadarbībai, ziņo "BBC".

Savukārt Rumānijas prezidents Nikusors Dans norāda, ka šodienas diskusijas daļēji bija sagatavošanās gaidāmajam samitam, kas notiks pēc trim nedēļām Hāgā.

Viņš pauda, ka sabiedrotie Viļņā vienojās par nepieciešamību stiprināt NATO, veidot ciešākas transatlantiskās sadarbības, kā arī par lielākiem aizsardzības izdevumiem un palielināt militārā aprīkojuma ražošanu.

Bet Dānijas  premjerministre Mete Fredriksena samitā brīdināja, ka draudi no Krievijas puses ir "reāli un nopietni".

"Putins runā par mieru dienā, bet naktī turpina bombardēt," viņa norādīja, piebilstot, ka Krievijas rīcība Baltijas jūras reģionā kļūst arvien agresīvāka.

Viņa uzsver, ka "ir tikai viens ceļš uz priekšu" – būtiski ieguldījumi kolektīvajā drošībā.