Latvija dod īpašas nodokļu atlaides Krievijas firmām, "Uzņēmēji mieram" ceļ trauksmi
Krievija joprojām tiek pie sava veida nodokļu atlaidēm no Latvijas. Mūsu uzņēmumi turpina saņemt īpašas atļaujas, lai tiem nebūtu jāietur attiecīgais nodoklis maksājumiem uz agresorvalsts firmām. Pikti par šīs kārtības turpināšanos ir organizācija "Uzņēmēji mieram", kas nu jau vairāk nekā pirms gada Saeimā iesniedza iniciatīvu, lai šo praksi izbeigtu. Iniciatīva iestrēgusi Saeimā.
2023. gadā Krieviju iekļāva Eiropas ofšoru jeb ārzonu sarakstā. Tās ir jurisdikcijas, kas nodokļu jomā nesadarbojas un var tikt izmantotas ļaunprātīgi. Latvijā likums nosaka, ka maksājumiem uz šīm vietām jāpiemēro 20% tā sauktais ieturējuma nodoklis, tomēr Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut to nedarīt.
Kopš agresorvalsts iekļaušanas attiecīgajā sarakstā šo izsniegto atļauju skaits dramatiski pieauga.
Tas izraisīja plašu ažiotāžu. VID skaidrojās, ka iestādei rokas sasietas ar likumu, fonds "Uzņēmēji mieram" savāca vairāk nekā 10 000 parakstu, lai atlaides vairs neizsniegtu un vēl palielinātu attiecīgā nodokļa apmēru. Koalīcija solīja, ka iniciatīvu izskatīs. Jautājumu pērn martā skatīja Saeimas Budžeta komisijā.
Kopš tā laika iestājies klusums. "Uzņēmēji mieram" norāda, ka nekādas tālākas saziņas ar viņiem nav bijis. Vēl jo vairāk – VID prakse izsniegt atļaujas, kas ļauj nepiemērot ieturējuma nodokli maksājumiem uz Krieviju, aizvien turpinās.
Šogad vēl 30 Latvijas uzņēmumu izsniegtas kopumā 63 atļaujas nodokļa neieturēšanai par kopējo summu aptuveni 2,7 miljoniem eiro.
Viena nianse par ieturējuma nodokli – tā maksātājs Latvijā pēc būtības būtu Krievijas firma. Tātad konkrētie Latvijas uzņēmumi faktiski prasa, lai agresorvalsts kompānijai nebūtu jāmaksā šis nodoklis un tā saņemtu vairāk naudas.
"Uzņēmēji mieram" uzsver – kamēr viņiem nav nekādas atbildes, atsevišķas Latvijas kompānijas faktiski varēs finansēt nedēļas nogalē iznīcināto Krievijas bumbvedēju atjaunošanu.
"Kārtībai ir jābūt tādai, ka deputāti atbild savam elektorātam. 11 000 cilvēku, kuri ir iesnieguši savu parakstu par to, lai šī iniciatīva ietu tālāk. Tāda elementāra mūsdienu komunikācija, ka šiem vēlētājiem tiek atbildēts: "Jā, mēs atbalstām šo iniciatīvu. Ar viņu notiks tas, tas, tas." Tajā pašā laikā tā varbūt arī atbilde: "Nē." Jāsniedz argumenti. Piemēram, ka mēs neatbalstām šo iniciatīvu, jo mēs vēlamies, lai Latvijas uzņēmēji joprojām strādā ar Krieviju, neatkarīgi no tā, vai mums uz galvas krīt viņu finansētas bumbas"
"Uzņēmēji mieram" nosūtījuši vēstuli Saeimas Budžeta komisijai, kurai nu jau paguvusi nomainīties vadība, bijušai ministrei Andai Čakšai atgriežoties parlamentā.
Komisijā gan plāta rokas, sakot, ka nezina, kas noticis ar iniciatīvu. Prakse turpinās, un attiecīgās atļaujas prasa arī valstij piederošais uzņēmums "Latvijas dzelzceļš", kas piedalās pārvadājumu ķēdēs no austrumiem.
"Manuprāt, tas nav labi. Es zinu, ka šī politiskā diskusija vienmēr atduras pret jautājumu, cik jēgpilni ir Latvijai rīkoties vienpusēji. Ja Latvija nerīkojas kopā ar Lietuvu un Igauniju šādos jautājumos, diez vai mēs šo mērķi sasniegsim."
"Mums tie jautājumi par nodokļiem, sankcijām un sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju ir bijuši ļoti daudz ļoti dažādās šķautnēs. Par šādu konkrētu, ļoti specifisku jautājumu man tad būtu jāiedziļinās."
"Jāatzīst, ka diemžēl klasiski ne vienmēr ļoti ātri saņem atbildi šīs iniciatīvas. Esmu lūgusi, lai komisija nosūta vēstuli Finanšu ministrijai, lai mēs iegūstam atbildi, kā mēs ar to vislabāk varam virzīties uz priekšu. Atbildi noteikti sagatavosim un iesniegsim. Manā skatījumā, nav labi, ja mēs nedodam ne pozitīvu, ne negatīvu atbildi."
No Finanšu ministrijas gan jau iepriekš izskanējušas bažas par jau patlaban subsidējamā "Latvijas dzelzceļa" smago finansiālo situāciju, ja atļauju regulējums mainītos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
