Latvijas aizsardzības izdevumi nākamgad varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Premjere skaidroja, ka Latvijas valdība virzās nospraustā mērķa virzienā, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību NATO spējām un lai iedzīvotāji būtu drošībā.
Tāpat Siliņa atgādināja, ka Ministru kabinets jau iepriekš konceptuāli vienojies, ka valsts virzās uz to, lai aizsardzības izdevumi būtu 5% apmērā no IKP. Viena no lietām, kas ar to saistīta, ir vēl 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" iegāde. Tās paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka aizsardzības budžeta palielināšana līdz 5% no IKP būs viens no jautājumiem, kas tiks apspriests NATO samitā Hāgā. "Es domāju, ka Latvijai ir pamats teikt, ka mēs savus mājasdarbus pildām," piebilda prezidents.
Jau ziņots, ka NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem. Tā paredz būtiski palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas turpmākajos gados, jo Krievija joprojām rada nopietnus draudus militārajai aliansei.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
NATO identificētie prioritārie attīstības virzieni Latvijai ir kaujasspējīgas divīzijas izveide, pretgaisa aizsardzība, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība, un sabiedroto spēku uzņemšanas spējas attīstība, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).
