"Tas notiek tur ārā"‑ Latvijas krievvalodīgie atsvešinās no kara Ukrainā
Kāda ir Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret politiskajiem notikumiem valstī un viņu vērtējums par Krievijas karu Ukrainā? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz jaunākā aptauja, ko pētnieki veikuši jau trešo reizi. Tās dati rāda – politiskā interese šajā sabiedrības daļā turpina mazināties, un joprojām ievērojams skaits aptaujāto nespēj skaidri paust, kuru pusi karā atbalsta – Ukrainu vai agresoru Krieviju.
Latvijā mītošo krievvalodīgo uztvere par dažādiem ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītiem jautājumiem tiek mērīta jau trešo reizi. Arī šogad vairāk nekā 1000 krieviski runājošo no visiem Latvijas reģioniem tika iztaujāti par tādiem jautājumiem kā, piemēram: kura no Ukrainā karojošajām pusēm viņiem simpatizē.
Šā gada aptaujas dati rāda, ka trīs gadu laikā ir būtiski samazinājies Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo atbalsts Ukrainai. Vienlaikus gan atbalsts Krievijai palicis nemainīgs, taču pieaudzis to skaits, kuru attieksme pret Krievijas izvērsto karu ir nenoteikta – ne viena, ne otrā pusē nenostājas nu jau pat vairāk nekā puse aptaujāto.
Vai to nenoteiktību tomēr nevar tulkot kā tādu kluso atbalstu Krievijai, to TV3 Ziņas vaicāja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošajam pētniekam Mārtiņam Kaprānam.
Pētnieks norāda, ka tā nebūt nav. "Klusais atbalsts, protams, pastāv visur. Un arī šajā gadījumā," viņš norādīja. Tomēr, ja skatās, piemēram, kādā veidā Latvijas krievvalodīgie attiecas pret dažādiem Krievijas propagandas izplatītiem argumentiem par to, kāpēc vajadzēja iebrukt Ukrainā, tad var redzēt, ka liela daļa no tiem, kas nevēlas paust konkrētu nostāju, tomēr neatbalsta karu atbalstošus argumentus.
Pētnieki norāda, ka daudzi krievvalodīgie Latvijā joprojām ir apjukuši un tāpēc nespēj paust skaidru nostāju par karu. Aptaujas rezultāti arī atklāj būtiskas atšķirības starp latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju skatījumu uz notiekošo Ukrainā. Latvieši biežāk uzsver, ka karš notiek tepat netālu, tāpēc nepieciešams maksimāls atbalsts Ukrainai. Savukārt krievvalodīgo viedokļi bieži vien ir pretēji.
"Mēs veicam fokusa grupu diskusijas, kur cilvēki tā arī saka: "Bet tas notiek tur ārā. Mēs esam Latvijā, šeit, pie mums viss ir kārtībā." Tas ir saistīts arī ar tām kultūrvēsturiskajām saknēm. Un mēs arī redzam, ka fokusgrupās cilvēki saka: "Man Ukrainā ir radi un draugi, un man tas pats ir ar Krieviju."
Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa norāda, ka ir aplami domāt, ka cilvēki nepauž savu viedokli, jo ir Putina atbalstītāji. "Tur ir arī citi iemesli. Tur ir arī apjukums daudzveidīgajā informācijas klāstā, pārliecības trūkums par to, kur vispār ir patiesība. 90% saka, ka ir tik daudz informācijas, ka nemaz nezina, kur ir taisnība."
Tomēr aptauja rāda, ka arī krievvalodīgo informācijas patēriņa paradumi Latvijā joprojām neveicina viņu nonākšanu pie skaidras nostājas Ukrainas kara jautājumā. Pētnieki arī secinājuši, ka daudzi krievvalodīgie Latvijā izvairās no sekošanas ziņām kopumā. Mazāk nekā puse aptaujāto ikdienā interesējas par notikumiem Latvijā. Turklāt liela daļa informāciju iegūst nevis no tradicionālajiem medijiem, bet galvenokārt no sociālajiem medijiem un "Telegram" grupām, kas veicina dzīvi informatīvā burbulī.
"Kāpēc krievvalodīgajiem ļoti patīk tā sociālo mediju vide? Jo tā tiek uztverta kā vieta, kur var iegūt šīs dažādās perspektīvas. Dažādos skatījumus. Tur ir gan šie Prokremliskie vēstījumi, gan ir informācija no Rietumu medijiem, gan ir mūsu vietējie informācijas kanāli. Un tieši tie sociālie mediji tiek uztverti kā vieta, kur šīs dažādās perspektīvas saplūst."
Vienlaikus aptaujas dati neuzrāda, ka palielinājies to krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, kuri regulāri lieto Latvijas ziņu medijus un uzticas tiem. Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka ir atraduši veidus, kā piekļūt bloķētajiem Krievijas ziņu avotiem vai izmanto alternatīvus ziņu avotus, lai uzzinātu Krievijas oficiālo pozīciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
