Katrai NATO valstij ir savi spēju mērķi, kā aizsardzībai tērēt 5% no IKP
Šonedēļ Hāgā norisinājās NATO samits. Svarīga sanāksme, ņemot vērā, ka alianses galvenā sabiedrotā ASV līderis, prezidents Donalds Tramps no Hāgas mājās aizbrauca nesastrīdējies ar eiropiešiem, tad sanāksme vērtējama kā kopumā veiksmīga. Samitā tika arī pasludinātas milzu apņemšanās – nākamo desmit gadu laikā panākt to, ka visi sabiedrotie aizsardzības tēriņiem veltīs 5% no sava iekšzemes kopprodukta. Kas aiz šiem lielajiem solījumiem slēpjas?
5% no dalībvalstu iekšzemes kopprodukta aizsardzībai – tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo 2% mērķi, kas tika apstiprināts alianses samitā Velsā 2014. gadā. Taču jaunais mērķis tiks mērīts citādi.
Proti, NATO dalībvalstis 3,5% no sava IKP tērēs pamataizsardzībai, piemēram, karaspēkam un ieročiem. Vēl pusotrs procents jāatvēl plašākām ar aizsardzību un drošību saistītām investīcijām, piemēram, ceļu, tiltu un ostu pielāgošanai militārajiem transportlīdzekļiem, kā arī kiberdrošībai un energo aizsardzībai. Katrai valstij ir uzdoti savi mērķi, kādās jomās, bruņojuma un aizsardzības spējās nauda jāiegulda. Hāgā alianse apņēmās 5% slieksni sasniegt līdz 2035. gadam.
"Katram ir savs temps, jo NATO spēju mērķi ir dažādi. NATO operacionālie plāni, kas ir ziemeļu – centrs – dienvidi un to ietvaros mūsu militārie kolēģi ir izstrādājuši katrai valstij spēju mērķus. Piemēram, pretgaisa aizsardzību nevar aiziet uz veikalu un nopirkt. Tas ir jāsaražo un tāpēc arī ir tas lēmums, ka katru gadu pārskatīs kā valstis pilda šīs apņemšanās un tad ir tas vidusposma izvērtējums, iespējams, ka vajag vairāk, ātrāk, tad jau mūsu militārie kolēģi skatīs. Tas ir katram sabiedrotajam ļoti detalizēts vērtēšanas process," skaidro ārlietu ministre Baiba Braže, "Jaunā Vienotība".
Šobrīd tikai piecas no 32NATO dalībvalstīm aizsardzībai atvēl vairāk par 3%, to vidū esam arī mēs. Latvija šobrīd NATO valstu vidū ir starp pirmrindniecēm – aizsardzībai tērējot jau vairāk nekā 3,5%.
"Tās ir lielas summas, bet, protams, šeit ir zināms termiņš valstīm dots, tā kā tas nav uzreiz un tagad, lai gan mūsu pozīcija, Latvijas pozīcija ir tāda, ka pēc iespējas straujāk jāvirzās uz šiem izdevumiem. Arī mums ieguldījums ir nepieciešams jau tagad aizsardzībā mēs šogad ieguldām ap 3,7% aizsardzībā, nākamgad jau tas būs vismaz 4%," saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds, "Progresīvie".
Tikmēr, piemēram, Spānija, kas bija vienīgā valsts, kas sākotnēji pretojās 5% aizsardzības izdevumiem, šobrīd nesasniedz pat pusotru procentu no IKP. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds neslēpj, ka jau tagad ir skaidrs, ka valstu temps kopējā mērķa sasniegšanai būs atšķirīgs.
"Kas ir svarīgi – mēs esam vienoti izpratnē par kopīgu apdraudējumu, bet jā, šeit ir dažādība, ka sabiedrības skatās ar savu perspektīvu, cik ātrā posmā tā būtu jāsasniedz."
NATO valstu apņemšanās par aizsardzības izdevumu palielināšanu ir vēsturisks solis, taču galvenais, lai šie procenti nepaliek tiki uz papīra, tā saka valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Ja Krievija redzēs, ka šī deklarācija ir pārvērtusies pretgaisa aizsardzības iekārtās, bruņumašīnās, artilērijā. Valstīm, kurām ir aviācijas vienības, ka tās ir pieaugušas un kļuvušas būtiskas, tad ne tikai Krievija, neviens cits nemēģinās testēt NATO," saka valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents uzsvēra – galvenais uzdevums ir necensties apmānīt pašiem sevi – proti – jau šobrīd dzirdamas runas par to, ka zem aizsardzības izdevumiem varētu paslēpt arī projektus, kas nav saistīti ar konkrēto mērķi.
"Diemžēl es šo jau dzirdu, pat arī Latvijā, nu tad mēs tagad atkal zem aizsardzības izdevumiem pabāzīsim visu ko, tad, piedodiet, neviena deklarācija, vai viņa būtu, 10 lappuses gara vai vienu rindkopu gara neglābs nevienu. Šis ir labs sākums, bet tas, kas ir svarīgi, lai mēs nemānām paši sevi, nemānām sabiedrību, pasakot, ka ziniet tagad mums tāds slimnīcas korpuss vai šāda veida kaut kāda būve tiks uzskatīta par aizsardzības izdevumiem. Nē, tādā gadījumā šī deklarācija mūs neglābs."
NATO ģenerālsekretārs Hāga panākot vienošanos nodēvēja par vesturisku – alianses transformācijas brīdi.. kā valstīm būs veicies redzēsim 2029. gadā, kad tiks pārskatīti valstīm uzdotie mērķi un to izpildes tempi. Jāpiebilst gan, ka 2029, gadā beidzas arī ASV Donalda Trampa prezidentūras termiņš – tieši viņa prasība bija NATO par savu aizsardzību vairāk domāt pašiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
