Prezidenta lēmums un otra iespēja. Kā notiek notiesāto apžēlošana Latvijā?

Apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta īpašajām tiesībām. Tā dod iespēju cilvēkiem pēc tiesas sprieduma saņemt vēl vienu iespēju.

Likums nosaka, cik liels sods ir jāizcieš, lai vispār drīkstētu iesniegt apžēlošanas lūgumu. Smagu noziegumu gadījumā jāizcieš vismaz puse soda, bet sevišķi smagu – divas trešdaļas. Ja cilvēkam piespriests mūža ieslodzījums, tad viņš var iesniegt lūgumu tikai pēc 20 gadiem.

Kad apžēlošanas lūgums ir saņemts, Valsts prezidenta kancelejā vispirms pārbauda, vai tas atbilst visām likuma prasībām. Ne visi lūgumi tiek nodoti prezidenta izskatīšanai – ja, piemēram, persona vēl nav izcietusi nepieciešamo daļu soda, lūgumu atsaka jau pirms tam.

"Ja visi kritēriji ievēroti, apžēlošanas lūgums tiek gatavots izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai pie Valsts prezidenta," skaidro prezidenta kancelejā.

Lūgumu visbiežāk iesniedz pats notiesātais. Retāk to dara viņu ģimenes locekļi – laulātais, vecāki vai bērni. Iesniegums tiek rakstīts brīvā formā, bet tajā jābūt skaidriem personas datiem, parakstam un datējumam.

Cilvēki tajā bieži apraksta savu veselības stāvokli, ģimenes situāciju, nožēlu par notikušo vai lūdz konkrētu apžēlošanas veidu.

Ja apžēlošanas lūgumu noraida, to drīkst iesniegt atkārtoti – ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Taču smagu noziegumu gadījumos šis termiņš ir vismaz viens gads, ja vien nav īpaši nopietni iemesli, piemēram, smaga slimība vai rūpes par bērnu kā vienīgajam aizbildnim.

Lēmumu pieņem tikai prezidents

Lēmumu par apžēlošanu pieņem tikai Valsts prezidents, un tas nav tikai juridisks jautājums.

"Prezidents vadās pēc sabiedrībā vispārpieņemtām vērtībām un personīgās pārliecības," uzsver kanceleja. Daudz kas ir atkarīgs no prezidenta attieksmes – kāds var būt stingrs pret dzērājšoferiem, cits – saprotošāks.

Lūgumu izskatīšanā vērtē arī personas uzvedību ieslodzījuma laikā – vai piedalās pāraudzināšanas programmās, kāds ir sodu izpildes progress, vai bijuši atkārtoti pārkāpumi.

"Ir svarīgi, vai notiesātais patiesi vai tikai formāli strādā ar sevi, lai nepieļautu atkārtotu noziegumu," norāda kanceleja.

Prezidents apžēlošanas lietas pārskata aptuveni reizi mēnesī vai divos. Lūgumi tiek izskatīti pēc iesniegšanas secības. Pēdējos gados saņemti ap 200 lūgumu gadā, bet izskatīti – ap 100. No tiem tikai neliels skaits tiek apstiprināti. Piemēram, 2023. gadā no 108 izskatītām personām apžēlotas tika tikai astoņas, bet 2024. gadā – desmit no 127.

"Apžēlošana ir kā uzticības kredīts cilvēkam," saka prezidenta kanceleja. Tā ir iespēja pierādīt, ka cilvēks spēj mainīties.

Šī procedūra ir kā sabiedrības ticības apliecinājums tam, ka neviens nav pilnībā norakstāms – ja ir patiesa vēlme laboties, pastāv iespēja uz otru iespēju.

Apžēlošana ir viens no retajiem gadījumiem, kad valsts augstākā amatpersona var ietekmēt cilvēka likteni ārpus tiesas zāles. Tas ir smags, personisks lēmums – balstīts ne tikai likumā, bet arī pārliecībā par cilvēka spēju mainīties.