Bērnu "dronu armija": kā Krievijā vervē skolēnus ieroču ražošanai mērķiem Ukrainā

Šī sistēma ir strukturēta, mērķtiecīga un saņem atbalstu augstākajā valsts līmenī — daļu no šīm iniciatīvām personīgi apstiprinājis Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Viss sākas ar "nevainīgu" videospēli

Programma sākas ar "Berloga" ("Lāča migas" – tulkojums no krievu val.) platformu — videospēlei līdzīgu vidi, kas izveidota 2022. gadā. Tā tiek reklamēta kā izklaidējošs simulators, kur skolēni vada dronus izdomātā pasaulē, aizstāvot "enerģētiskā medus" krājumus no robotu bitēm.

Taču zem šī rotaļīgā aizsega slēpjas apmācība reālai bezpilota lidaparātu vadībai. Spēlētāji apgūst lidojumu trajektoriju kodēšanu, mērķu identificēšanu un kravu piegādi — prasmes, kas tieši izmantojamas kaujaslaukā.

Piedalīšanās "Berloga" platformā jaunajiem censoņām dod arī reālus labumus — skolēni var iegūt līdz 10 papildpunktiem valsts eksāmenos, kas ietekmē uzņemšanu augstskolās, kas ir liels stimuls ambicioziem jauniešiem.

No Kamikadzes droniem līdz detekcijas sistēmām

Tāpat skolēni tiek aicināti piedalīties nacionāla līmeņa konkursos un apmācību programmās, piemēram, NTI klubos, "Sirius" izglītības centrā un tehnoloģiju akseleratorā "Arhipelāgs". Šie pasākumi tiek mērķēti uz stratēģiskajām nozarēm — sevišķi uz bezpilota tehnoloģijām un aizsardzības industriju.

Skolēni, kas piedalījušies šajos projektos, "The Insider" atklāja, ka viņiem tiek uzdots veikt uzdevumus ar acīmredzami militāru ievirzi. To vidū ir:

• pašnāvnieku jeb Kamikadzes dronu projektēšana, kas spēj trāpīt mērķos lielā ātrumā. Viens skolēns atklāja, ka viņa uzdevums bija samazināt šādu dronu ražošanas izmaksas no 10 tūkstošiem ASV dolāru līdz diviem;
• navigācijas sistēmu izstrāde droniem, kas var tikt pielietoti karadarbības zonās;
• lāzera lādētāju izveide militāriem droniem, kuru galvenais pasūtītājs ir Krievijas armija;
• automatizētas ienaidnieka dronu detekcijas sistēmas, izstrādātas sadarbībā ar "Rosatom" – Krievijas kodolenerģijas aģentūru, kas pārrauga okupēto Zaporižjas atomelektrostaciju Ukrainā;
• smago raķešu palaišanas platformas izstrāde, sadarbojoties ar raķešu ražotāju "Almaz-Antey" – raķešu ražotāju, kura ieroči regulāri tiek izmantoti triecienos Ukrainas pilsētām.

Un skolēni ļoti labi apzinās, kā viņu darbi tiek izmantoti. Piemēram, 17 gadus vecais Maksims žurnālistiem skaidroja: "Mums aizliegts teikt, ka tas ir karam. Teica, lai izdomājam civilu pielietojumu. Tāds ir nerakstītais noteikums."

Savukārt 18 gadus vecais Vladislavs, kurš tika savervēts 16 gadu vecumā un tagad piedāvā savus dizainus organizācijām, kas apmāca bezpilota lidaparātu operatorus darbam Ukrainas frontes līnijās, piebildis: "Es pazīstu skolēnus, kas jau reāli montē detaļas droniem, kurus izmanto Ukrainā."

Gan civilam, gan militāram lietojumam

Lielākā daļa šo programmu tiek pasniegtas kā civilas, bet darbojas uz "divējāda pielietojuma" principa — tehnoloģijas, ko var izmantot gan miermīlīgiem, gan militāriem mērķiem. Šo robežu nojaukšanu atklāti atbalsta arī valdības amatpersonas.

"Vairs nepastāv skaidras robežas starp militāro un civilo," žurnālistiem sacījis Krievijas rūpniecības ministra vietnieks Vasīlijs Špaks. "Tās ir vienas un tās pašas tehnoloģijas."

Arī Krievijas Izglītības ministrija ir sākusi iekļaut dronu lietošanu skolu mācību programmās. Tikmēr Krievijas pārvaldīta digitālā platforma "Talant" apkopo skolēnu datus un palīdz atlasīt jaunos talantus darbam aizsardzības nozarei.

Jaunā "patriotisko inženieru" paaudze

Papildus tehniskajām programmām, lielvalstī darbojas militarizētas jaunatnes kustības, piemēram, "Zarnica 2.0" un "SKAT", kas simtiem tūkstošu skolēnu māca:

• dronu pilotēšanu;
• uzbrukuma simulācijas;
• šaušanu ar pneimatiskajiem ieročiem;
• "Kalashnikov" automātu izjaukšanu.

Skolēni jau no septiņu gadu vecuma var pievienoties un izvēlēties militāras tematikas lomas, piemēram, bezpilota lidaparāta operators, inženieris-sapieris vai triecienvienības vadītājs.  Daudzās skolās dalība šādās mācībās ir obligāta.

Šīs programmas atbalsta tādas organizācijas kā "Pirmo kustība" un "Jaunarmija" — aizsardzības ministrijas radīta jauniešu organizācija. Paredzams, ka abas organizācijas kopā līdz 2025. gada beigām saņems valdības subsīdijas miljardu rubļu apmērā.

Tikmēr tādas programmas kā "Arhipelāgs" uzdod skolēniem uzdevumus, kas simulē reālus kaujas apstākļus: ienaidnieka izsekošanu ar droniem, sakaru nodrošināšanu radioelektroniskās cīņas apstākļos un ievainoto evakuāciju ar bezpilota lidaparātiem.

Ne tikai ētisks pārkāpums, bet arī reāls dzīvības apdraudējums

Eksperti uzskata, ka šāda bērnu izmantošana militāros nolūkos var pārkāpt starptautiskos līgumus — tostarp ANO Bērnu tiesību konvenciju un Starptautiskās Darba organizācijas aizliegumu par smagākajām bērnu darba formām.

"Šī nav izglītība — tā ir militarizācija," "The Insider" norāda cilvēktiesību jurists Sergejs Goluboks. "Bērnu izmantošana ieroču izstrādē agresīva kara apstākļos ir noziegums."

Tāpat bažas rada tas, ka juridiski objekti, kur bērni palīdz izstrādāt militāras tehnoloģijas, var tikt uzskatīti par leģitīmiem militāriem mērķiem, tādējādi pakļaujot viņu dzīvības nāves briesmām.

Pretēji Krievijai Ukrainā jauniešu iesaiste karadarbībā ir stingri ierobežota. Tur bērni tiek apmācīti civilajai aizsardzībai, pirmās palīdzības sniegšanai un evakuācijas simulācijām — ne ieroču radīšanai. Ukrainā bezpilota lidaparātu kaujas apmācība ir stingri paredzēta tikai pieaugušam militārajam personālam. Pastāv arī brīvprātīgo dronu ražošana, bet tikai ārpus formālās valsts izglītības.

Kā akcentē "The Insider", Krievijas gadījumu tik satraucošu padara valsts apzinātā stratēģija veidot paaudzi, kas neredz morālu vai funkcionālu robežu starp civilo tehnoloģiju un kara instrumentiem. Kā žurnālistiem sacījis vienas programmas vadītājs: "Galvenais ir atrast dzirksteli bērnā. Un tad parādīt viņam pareizo virzienu."