Noslīkst arī tie, kas domā, ka prot peldēt. Nepārdomāta braukšana ar ūdenstransportu prasa arvien vairāk dzīvību

Lai gan pirmais, kas ienāk prātā drošības uzlabošanai, ir peldētprasmes apgūšana, statistika rāda, ka bieži noslīkst tie, kas uzskata sevi par labiem peldētājiem. Aptuveni 8% Latvijas iedzīvotāju spēj peldēt tik labi, lai izglābtu sevi, tomēr ar to nepietiek, ja tiek pārvērtētas savas spējas vai ignorēti drošības noteikumi. Biedrība "Peldēt droši" norāda, ka būtiska ir izglītošana gan par peldvestu lietošanu, gan drošību ūdenī, un to uzsver arī Pasaules Veselības organizācija kā vienu no galvenajiem noslīkšanas profilakses virzieniem.

Zane Gemze uzsver, ka peldētprasmes apgūšana ir dzīvību glābjoša prasme, ko nevar aizstāt neviens cits priekšmets skolā, tādēļ nepieciešams, lai tā kļūtu par valsts prioritāti. Cerības saistās ar jauno Sporta likumu, kurā paredzēts lielāks fokuss uz bērnu un jauniešu veselību, iekļaujot peldētapmācību kā prioritāru pasākumu. Taču vienlaikus Latvijā trūkst arī regulējuma par drošības noteikumiem peldbaseinos un izglītošanu par rīcību ārkārtas situācijās, kas jārisina paralēli apmācību pieejamības uzlabošanai.

Līdztekus valsts darbam biedrība turpina organizēt praktiskas nodarbības, kur cilvēki var pārbaudīt savas peldētprasmes, trenēties ar glābšanas manekeniem un izjust, kā ir peldēt ar drēbēm, ja gadās iekrist ūdenī. "Mēs redzam, kā cilvēki pēc šīm nodarbībām aizdomājas un sāk apgūt peldētprasmi arī paši vai mudina to darīt savus bērnus," saka Gemze. Biedrība aicina sekot līdzi informācijai vietnē peldet.lv un atgādina, ka drošība ūdenī sākas ar katru pašu – peldēt nekad nevajadzētu vienatnē, savukārt peldveste var izšķirt starp dzīvību un nāvi.