Brīvprātīgie piedalās invazīvo Kanādas zeltslotiņu ravēšanas talkā. Kas jāatceras, lai tās izskaustu?

Juglas vecā dzelzceļa tilta uzbēruma malā strādā brīvprātīgie un projekta "Urban life circles" pārstāvji. Šie cilvēki ir apvienojušies Kanādas zeltslotiņu ravēšanas talkā.

Dārzkopības eksperte Keita skaidro, ka blakus dzelzceļa uzbērumam ir dabiskā pļava. Tajā darbojas pļaušanas traktori, tie nopļauj niedres un citus augus, kas traucē vietējām sugām. Savukārt uz dzelzceļa uzbēruma strādā brīvprātīgie, kuri ravē Kanādas zeltslotiņas: "Mūsu vietējām sugām, tām, kas dzīvo dabiskajās pļavās, nepatīk auglīga zeme. Ja parādās auglīga zeme, tad ierodas šīs invazīvās, ekspansīvās sugas un vietējās vienkārši nozūd."

Zeltslotiņu ravētāji uzsver, ka pēc augu izravēšanas tos noteikti ir jāsavāc vienuviet. Izravētās Kanādas zeltslotiņas vislabāk ir sadedzināt vai izmest sadzīves atkritumos, lai to sēklas nekādā gadījumā neizplatās uz citām teritorijām.

Zeltslotiņu ravēšanai šobrīd ir labi piemērots laiks, jo tās zied, bet sēklas vēl nav nobriedušas. Tāpēc, plūcot tās tagad, nākotnē zeltslotiņu būs mazāk, jo būs mazāk sēklu.

Sanākušie brīvprātīgie atzīmē, ka viņiem šī talka ir lielisks veids būt svaigā gaisā, darboties dabā, sniedzot pievienoto vērtību apkārtējai videi.

"Man ir svarīgi, ka mēs dzīvojam bioloģiski daudzveidīgā vidē. Man svarīgi, ka pie mums ir sugas, kas ir vietējās. Šīs zeltslotiņas es redzu visur, kur vien dodos Latvijā," saka Kintija.

Daudzi Kanādas zeltslotiņas griež vai plūc, bet jāatceras, ka tās vairojas ne tikai sēklu izplatīšanas ceļā, bet arī ar sakņu palīdzību. Tāpēc vislabāk tās izraut un sadedzināt, lai ir droši, ka zeltslotiņas iet mazumā.