Šorīt ceļā uz Ukrainu devies līdz šim lielākais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziedojums ukraiņu kolēģiem – 16 autocisternas ar glābšanas aprīkojumu. Šī dāvinājuma mērķis ir atbalstīt Ukrainas ugunsdzēsējus, kuriem ik dienu pēc kārtējā krievu uzlidojuma jāglābj cilvēku dzīvības, vienlaikus pašiem cenšoties izvairīties no mērķētiem triecieniem.
Gara rinda ar ugunsdzēsēju automašīnām šorīt Skanstes mikrorajonā Rīgā pulcējās nevis kādas nelaimes, bet laba mērķa dēļ. No labdarības biedrības "Tavi draugi" angāra kopumā 16 autocisternas ar dažādu glābšanas aprīkojumu uzsāka ceļu līdz Ukrainai, kur tās nodos kara plosītās valsts glābējiem.
Jānis Grīnbergs
VUGD priekšnieka vietnieks, pulkvedis
"Viņas tiks izmantota tāpat, kā mēs to ikdienā izmantojam šo resursu – ugunsgrēku dzēšanā, cilvēku glābšanā. Tikai viņiem apstākļi ir daudz nopietnāki nekā mums. Es domāju, ka šis tiešām būs viņiem būs ļoti liels atbalsts gan cilvēku glābšanā, gan seku likvidēšanā."
Šāda palīdzība iespējama, jo pēdējos gados VUGD spējis atjaunot savu autoparku, tādēļ šos aptuveni 20 gadus vecos glābšanas transportlīdzekļus, kas ir uzturēti labā kārtībā, bijis iespējams ziedot. Līdz Ukrainai autocisternas stūrē paši ugunsdzēsēji, kuri no darba brīvajā laikā brīvprātīgi pieteikušies parūpēties par šīs tehnikas nogādi ukraiņu kolēģiem.
"Salīdzinājumam – ja paņems vienu resnu, resnu šņori, kura nav sapīta, tad tā viegli pārplīsīs, bet, ja tā ir sapīta no mazām šņorītēm, tad viņa ir ļoti stingra. Un, ja mēs runājam tādā veidā, tad katra šī palīdzība ir šī mazā šņorīte, kas palīdz būt stiprai ukraiņu tautai un palīdz tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kas tagad ir jāpiedzīvo."
Ukrainas glābēji ik dienu saskaras ar smagiem izaicinājumiem. Pa civilo infrastruktūru regulāri tiek raidīti droni un raķetes. Turklāt Krievija bieži izmanto tā dēvēto atkārtotā trieciena taktiku – vispirms tiek veikts uzbrukums civilajiem objektiem, bet, kad ierodas glābēji, seko nākamais trieciens jau pret viņiem, tā mēģinot nogalināt ugunsdzēsējus un iznīcināt viņu tehniku.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Anatolijs Kucevols
Ukrainas vēstnieks Latvijā
"Glābēji atbrauc, viņi mēģina nekavējoties palīdzēt iedzīvotājiem vai jebkuram, kam palīdzība ir vajadzīga, bet tas, ko dara krievi – uzreiz veic vēl vienu dronu uzbrukumu vai izšauj ballistisko raķeti pa to pašu mērķi. Bet glābējiem nav iespējams nebraukt. Viņi nevar gaidīt vairākas stundas, līdz gaisa trauksme būs beigusies, un tad doties uz notikuma vietu. Tādēļ viņi pastāvīgi riskē ar savām dzīvībām."
16 glābēju mašīnas līdz šim strādājušas dažādās Latvijas pilsētās, un arī Ukrainā tās tiks izmantotas dažādos reģionos. Autocisternu sadali pa vienībām veiks paši ukraiņi, ņemot vērā, kur šobrīd notiek intensīvākie uzbrukumi un kur glābējiem visvairāk nepieciešama papildu tehnika.
