Zemo cenu grozs pagaidām nav sevi attaisnojis; arī nākotnē pārtikas cenas nekas labs negaida
Šodien publiskotajos jaunākajos inflācijas datos nekā iepriecinoša. Vidējais patēriņu cenu līmenis šogad jūlijā par 3,8% augstāks nekā pirms gada. Nu jau apritējuši vairāk nekā divi mēneši kopš svinīgi parakstītā pārtikas cenu memoranda. Vai tas ir devis Ekonomikas ministrijas iecerētos vērienīgos rezultātus?
Maija beigās, neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, mazumtirgotājiem, ražotājiem, lauksaimniekiem un citi liek tinti uz papīra tā sauktajam pārtikas cenu memorandam. Iecere risināt ilgstoši sasāpējušo dārdzību veikalu plauktos.
Galvenā apņemšanās – zemo cenu produktu grozs, proti, tirgotāji apņemas nodrošināt un pircējiem komunicēt vismaz vienu preci ar zemāko cenu 10 produktu kategorijās konkrētajā veikalu ķēdē. Politiski piesaukta iecere, ka tam vajadzētu samazināt attiecīgajās grupās iekļautu produktu cenas pat par 20%.
Lai saprastu, kāds ir vai nav bijis pienesums no attiecīgā memoranda, bija kāds laiciņš jāpagaida. Vajadzēja datus. Jūnija inflācijas statistikā vēl bija pāragri vērtēt, šajā mēnesī tikai sāka ieviest zemo ceno produktu grozus, bet par jūniju saņēmām citu interesantu statistiku. Mazumtirdzniecības apgrozījumā redzējām, ka pārtikas produktu pārdošanas apjomi bija sasnieguši zemāko līmeni 11 gadu laikā. Augsto cenu dēļ iedzīvotāji taupa uz pārtiku.
Tagad esam saņēmuši arī inflācijas datus par jūliju. Izdalot ārā zemo cenu grozā iekļauto produktu kategorijas, redzams, ka maize pēdējos mēnešos kļuvusi nedaudz dārgāka, arī piens, ar piena produktiem situācija dažāda. Svaigi dārzeņi nedaudz lētāki, konkrēti kartupeļiem cenas pieaugušas. Arī augļu un ogu kategorijā dārdzība maķenīt augstāka, svaigas zivis manāmi lētākas, nedaudz dārgāka arī dažādu augu izcelsmes eļļa.
Kopumā bez milzīgas dinamikas. Lai arī inflācijas dati precīzi neatspoguļo, kas notiek pašu lētāko produktu kategorijās, līdzīgi novērojumi arī memoranda darbības uzraugiem.
"Cenas ir stabilizējušās, ar tendenci, ka nepieaug. Pagaidām par tādu būtisku kritumu mūsu dati neliecina, arī par būtisku kāpumu ne."
Ekonomikas ministrs akcentē – lai arī pašreizējā situācija ir diezgan tālu no plānotās, neliels samazinājums šajā zemo cenu grozā tomēr esot.
"Pēc ļoti ilgstošiem pieaugumiem tomēr iezīmējas pozitīva tendence. Tas arī parāda, kad kaut kādu rezultātu šie pasākumi, kas ir ieviesti, sāk parādīt, bet ne tuvu nav pilnīgi uz tiem, kādus mēs sagaidām. Joprojām uzstājam uz to, ka samazinājumu mēs gribam redzēt 20% apmērā zemo cenu kategorijas precēm. Tur nekas nav mainījies."
Politiķis klāsta, ka drīzumā dažādie tirgū pieejamie cenu salīdzināšanas rīki dabūs no tirgotājiem krietni plašāku informāciju par cenām, kas precīzāk ļaušot pateikt, kur iepirkties izdevīgāk, un tam jau vajadzētu saasināt veikalnieku konkurenci. Pagaidām šis vēl esot pusceļš, Saeimā septembrī paredzēts ziņot par iespēto un iespējamu nepieciešamību pēc kādiem drastiskākiem soļiem.
Nozares eksperte Ingūna Gulbe uzskata, ka jau no sākta gala vērienīgajām iecerēm diža pamata nav bijis Pat ja memoranda iespaidā kādi produkti kļūst lētāki, citi – dārgāki.
"Par 20% Latvijas pārtikas veikalos cenas nav samazinājušās, un tas jau bija skaidrs visiem, kas ir nopietni ekonomisti. Tas nav iespējams, jo visvairāk pārtikas cenu veikalu plauktā ietekmē pasaules cenas, jo mēs pielāgojamies tam, kas notiek pasaulē. Un pasaulē nav pārtikas cenas samazinājušās par 20%."
Vienlaikus arī tālāk nav pamata optimismam. Ekspertes ieskatā, cenas pamatā augs, kaut vai ņemot vērā tikai to, cik nepateicīga vasara bijusi lauksaimniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
