Kā Trampa tarifi ietekmēs degvielas cenas? Komentē "Circle K"
ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie ievedmuitas tarifi Ķīnai un Indijai, kuru mērķis ir ierobežot Krievijas naftas importu, īstermiņā varētu pazemināt naftas cenas un pieprasījumu pēc naftas, jo tie negatīvi ietekmētu globālo ekonomiku. Tomēr vēlāk jēlnaftas cena pasaules tirgū atkal varētu strauji pieaugt, komentē "Circle K Latvia".
Saskaņā ar "Circle K" degvielas kategorijas vadītāja Gata Titova teikto, piektdien beidzās ASV prezidenta Donalda Trampa Krievijai noteiktais 10 dienu ultimāts par kara pārtraukšanu. Ja netiks sperti soļi pamiera virzienā, tas varētu novest pie nopietnām sankcijām, īpaši pret Ķīnu un Indiju – lielākajām Krievijas naftas importētājām. Šāds scenārijs izjauktu globālo pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru un radītu būtisku kaitējumu pasaules ekonomikai.
"Indijai jau ir noteikts 25 % ievedmuitas tarifs, un no 27. augusta Donalds Tramps plāno Krievijas naftas iepirkumiem to dubultot. Tāpat Tramps ir solījis noteikt līdzīgu 25 % papildu ievedmuitu arī Ķīnai. Šādi pasākumi sākotnēji varētu pazemināt naftas cenu, jo tarifi, visticamāk, kaitētu globālajai ekonomikai un negatīvi ietekmētu pieprasījumu," prognozē Titovs.
Īstermiņā pieprasījums kritīsies un cenas samazināsies, taču, ja Krievijas nafta tiks izslēgta no pasaules tirdzniecības, samazināsies piedāvājums, un valstis, kas līdz šim to importēja no Krievijas, sāks konkurēt par citviet pieejamo naftu, veicinot cenu pieaugumu.
"Šobrīd ir grūti precīzi prognozēt, taču jēlnaftas cena pasaules tirgū varētu ievērojami pieaugt, jo Ķīna un Indija ir vienas no lielākajām enerģijas patērētājām pasaulē – trūkstošā nafta būs jāieved no citām valstīm. Neskatoties uz to, ka OPEC dalībvalstis no aprīļa ir palielinājušas ražošanu, ar to iespējams, nepietiks, lai kompensētu iztrūkumu."
"Jāņem vērā, ka jebkura ziņa par piegādes traucējumiem var pēkšņi izraisīt naftas cenu kāpumu. Piemēram, 7. augustā jēlnaftas cena pēc piecu dienu krituma pieauga, reaģējot uz ziņu, ka ASV jēlnaftas krājumi ir samazinājušies par 3 miljoniem barelu, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 100 000 barelu," skaidro Titovs.
Analītiķi prognozē, ka pēc Trampa tarifu ieviešanas, Krievija varētu slēgt Kaspijas cauruļvada konsorcija Kazahstānas naftas vadu, pa kuru naftu eksportē daudzi Rietumu uzņēmumi, piemēram, "Exxon", "Chevron" un "Shell".
"Ja vienlaikus ar piegāžu pārtraukšanu uz Indiju tiks slēgts arī Kazahstānas cauruļvads, tas dienā radīs līdz pat 3,5 miljonu barelu lielu naftas deficītu, kas rudenī būtu spēcīgs faktors naftas cenu pieaugumam," norāda Gatis Titovs.
Baltijas valstīs degvielas cenas samazinās
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās degvielas cenas, izņemot benzīna cenu Viļņā, samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Tallinā, seko Rīga un tad Viļņa. Savukārt dīzeļdegviela visdārgākā bija Viļņā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Rīgā.
Rīgā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā, 95.markas benzīna cena nedēļas laikā samazinājās par 5,1% un piektdien bija 1,494 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kritās par 6,4% – līdz 1,464 eiro par litru.
Viļņā, "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā, 95.markas benzīna cena bija tāda pati kā nedēļu iepriekš – 1,409 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā samazinājās par 0,7% – līdz 1,499 eiro par litru.
Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena nedēļas laikā kritās par 0,9% – līdz 1,634 eiro par litru, bet dīzeļdegviela maksāja 1,484 eiro par litru, kas ir par 2,9% mazāk nekā pirms nedēļas.
Autogāzes cena Rīgā nedēļas laikā samazinājās par 4,3% un piektdien bija 0,885 eiro par litru, Tallinā autogāzes cena kritās par 1,8% – līdz 0,892 eiro par litru. Savukārt Viļņā autogāzes cena saglabājās stabila un piektdien bija 0,659 eiro par litru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
