Indijas pīles ir kailgliemežu bieds. Vai atrasts risinājums cīņā ar invazīvo sugu?
Arvien biežāk Latvijas māju pagalmus sāk apdzīvot Indijas skrējējpīles. Iemesls tam gan ir ne tas, ka iedzīvotāji pēkšņi sākuši aktīvi piepildīt sapni par savu mājputnu ganāmpulku. Šīs pīles ir vieni no retajiem putniem, kuri nesmādē Spānijas kailgliemežus, kas pēdējos gados kļuvuši par daudzu dārzu lielāko murgu. Cik efektīvs palīgs pret invazīvo gliemezi ir šīs aktīvās pīles?
Četru knābju armija pret Spānijas kailgliemežiem jau ceturto vasaru cīnās arī jūrmalnieces Inetas pagalmā. Ja pirms to ierašanās te varējis glumos gliemežus lasīt katru dienu, tagad atrodams vien retais.
"Viņas katru dienu, regulāri strādā. Mums agrāk bija tā, ka pie baļļas, mēs kāpjam ārā, tad varēja kādam uzkāpt virsū. Tad tagad vispār nav. Nav mums neviena gliemeža. Es varu teikt, ka viņas ir ļoti čaklas, ļoti labi strādā. Pilnīgi viņas ķer viņus. Vai arī, ja es kādreiz dārzā kādu atrodu, no kaimiņiem kāds atlien, tad ar roku es pametu un tik ātri viņas skrien apēst. Viņām tas ir gardums," saka Ineta.
Tādēļ skrējējpīles šobrīd kļuvušas par gana populāru veidu, kā bez kādām ķimikālijām vai slazdiem, cīnīties pret Spānijas kailgliemezi.
"Šīs ir vienīgās pīles, kuras nevar saindēties un neaiziet bojā. Parastās pīles, ja viņām ir par daudz to gliemežu, viņas var aiziet bojā, jo viņām salīp knābis. Bet šīs apēd un nekādu problēmu nav," norāda dārza saimniece.
Arī to īpašības esot piemērots, lai šos mājputnus turētu pagalmā. Šīs pīles ir sliktas lidotājas, tādēļ saimniekiem nav jāuztraucas, ka tās no iežogotas teritorijas aizmuks, turklāt jau to nosaukums saka priekšā, ka tās daudz pārvietojas. Arī lielu netīrību aiz sevis tās neatstājot.
Un tam visam vēl bonuss – olas, jo skrējējpīles ir vienas no labākajām dējējām. Ineta arī vērtē, pīļu uzturēšana esot samērā vienkārša. Tām nepieciešama droša vieta, kur nakšņot, pakaiši, kompleksā barība – pārējo maltīti tās sameklē pašas. Atšķirībā no citiem ūdensputniem šīm pīlēm nav nepieciešams arī dīķis peldēšanai, taču obligāti vajag būt pieejamam dzeramā ūdens traukam.
"Viņām ir pats galvenais, lai ir ūdentiņš. Tāpēc mums ir spainis viens tur, tur ar dzeramo ūdeni. Viņas zina. Jo viņām vajag, jo, kad saēdās, viņām vajag izskalot muti," teic dārza saimniece.
Likumdošana nosaka, ka mājās turot pat dažas skrējējpīles, tās ir arī jāreģistrē Lauku atbalsta dienestā. Tas nepieciešams, lai izplatoties kādai infekciju slimībai, piemēram, putnu gripai, dienestiem būtu zināms, kur tuvumā vēl ir kāda mājputnu novietne. Inetas četras pīles ir reģistrētas, tādēļ viņa smejoties saka – tās šobrīd kļuvušas par pilntiesīgām ģimenes loceklēm.
"Sadevuši vārdus esam un zinām. Bet nu viņas neatsaucās. Mēs vairs nemaz nevaram iedomāties dzīvi bez tām pīlēm. Jo mums patīk pavērot, kā viņas staigā, kā viņas skraida, kā tur viena ar otru sadzīvo, un man ir sunītis, kas netrankā pīlītes. Viņas pat suni trenkā. Man tāds liels labradors ir, kuram citreiz pīles knābj astē, dzen prom, jo uzskata, ka viņas te ir saimnieces," teic Ineta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
