Pie "Dzīvā māla" Tomē, kur māls atdzīvojas un stāsta dzimtas stāstu
Tomē pie "Dzīvā māla" ir radošās darbnīcas, kur māls satiekas ar savu cilvēku, kur uzdrīkstēšanās novelk cimdus, piesēžas un ar visu savu būtību metās pieredzes virpulī. "Dzīvais māls" ir tradīciju glabātājs jau piektajā paaudzē. Pie keramiķes Ainas Zagorskas ikviens interesents var iemēģināt roku māla trauku veidošanā un citās radošās darbnīcās. Šajā straujajā laika tā ir vieta, kur var sazemēties.
Jau šajā nedēļas nogalē, 13. septembrī "Mājas kafejnīcu dienās" "Dzīvais māls" 11. reizi uzņems viesus pulksten 12, 14, 16 un 18. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc pieteikšanās ir obligāta: +371 27 752 929 vai [email protected].
Ar "Dzīvo mālu" Aina Zagorska un viņas meita Alise turpina ģimenes tradīcijas. Viņas atdzīvina dzimtas talantus, lai nākamās paaudzes izprastu roku darbu un zinātu, kas ir podnieks/keramiķis.
Aina Zagorska
"Kāpēc "Dzīvais māls"? Jo māls ir dzīvs, tas palīdz mums relaksēties un izkrāšņo ikdienu."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latgales podnieku Zagorsku dzimta nākusi no Preiļu puses, Eisāgiem. Julians, Aloizs un citi Zagorsku dzimtas pārstāvji radījuši unikālus keramikas darbus, kas apskatāmi Rēzeknes novadpētniecības muzejā. Jau piektajā paaudzē Zagorski ir ar mālu un ķeramiķa arodu.
Aina Zagorska
"2014. gadā, meklējot savas dzimtas saknes, radās ideja izkopt šo mantoto talantu, nodot nākamajām paaudzēm un turpināt podnieku-keramiķu dzimtu ar 6., 7. un kas to zin varbūt pat noturēt līdz 10. paaudzei. Attīstām sevi un apvienojam kopā senā amata turētājus."
"Dzīvā mala" svēpētie trauki dzimts dzīvās uguns ceplī "Juliušs", kuram vārda došanas svētki bija 2024. gada maijā.
Aina Zagorska
"Nosaukums "Juliušs" tika izvēlēts par godu vecvectēvam, prasmīgam Latgales podniekam, no kura mantojumā nākusi māla mīlestība. Pašu cepli šajā vietā uzcēla vectēvs ap 80. gadiem, bet tagad to atjaunoja darba kārtībā Latgales podnieks Ilmārs Veceļs."
"Dzīvā mala" iecienītā melnā – svēpētā keramika ir jau tūkstošiem gadu sena tehnoloģija.
"Dedzināšanas process ilgst apmēram 12 stundas sasniedzot līdz pat 1200 grādus. Darbi tiek apdedzināti ar malku un visā procesā ir tikai dabīgi materiāli. Kad liesmas izlauzušās cauri visiem traukiem, liekam iekšā bērza bluķus-uzsākam reducēšanu, jeb svēpēšanu. Pēdējo spīdumu tie iegūst, ieeļļojot ar siltu vasku, lai trauka poras aizveras. Krāmēšanas, kurināšanas un atvēršanas procesi aizņem teju trīs pilnas dienas," stāsta cepļa saimniece Aina Zagorska.
Dzīvās uguns ceplis "Juliušs"FOTO: DZĪVAIS MĀLS
Vieta ar stāstu
Patiesībā jau "Dzīvais māls" turpina ne tikai keramiķu Zagorsku dzimtas tradīcijas, bet arī Tomes "Ķieģeļcepļa" tradīcijas.
Tomē Kārļa Putriņa ķieģeļrūpnīca sāka darboties 1925. gadā, kurā strādāja 10 cilvēki. No šiem ķieģeļiem celta arī Tomes zivju audzētavas ēka 1929. gadā.
Dzīvās uguns ceplis "Juliušs" Tomē.FOTO: DZĪVAIS MĀLS
Tagad keramiķe Aina Zagorska kopā ar meitu "Ķieģeļceplī" raksta jaunus stāstus vēsturei, kuros aicina piedalīties ikvienu interesentu, kas vēlas sajust mālu un redzēt kā "dzimst" pašu veidotie trauki dzīvās uguns ceplī "Juliušs".
Individuālās meistarklases iespēja iepazīt mālu dažādos veidos – veidojot, virpojot, gleznojot vai vienkārši pieskaroties, lai izjustu šo dabas materiālu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Radošā darbnīca "Dzīvais māls" Tomē.FOTO: EDUARDS PURVIŅŠ
Nodarbībās grupām ir vēja zvanu pīšana, darbs ar angobām vai akrila krāsām uz izdedzināta māla, bļodu un citu trauciņi lipināšana.
Vari svinēt savus īpašo svētkus "Dzīvajā mālā", piemēram, dzimšanas dienas, vecmeitu ballītes un draudzīgas sanākšanas ar radošu izklaidi. Pieejamas labiekārtotas telpas, nojume un bērnu laukums.
Par sev interesējošo nodarbi vienojoties ar meistaru. Brauc viens vai ar ģimeni, pielāgosim darbošanos.