89 gadu vecumā miris aktieris, režisors un vides aizstāvis Roberts Redfords

"Roberts Redfords nomira 2025. gada 16. septembrī savā mājā Sundance, Jūtas kalnos – vietā, ko viņš mīlēja,  savu mīļo ieskauts. Viņa ļoti pietrūks," teica Bergere paziņojumā CNN: "Ģimene lūdz ievērot privātumu."

Pazīstams ar galvenajām lomām filmās "Butch Cassidy and the Sundance Kid" un "All the President’s Men", Redfords ir arī režisējis tādas godalgotas filmas kā "Ordinary People" un "A River Runs Through It".

Viņa aizraušanās ar kinematogrāfijas mākslu lika viņam izveidot "Sundance Institute", bezpeļņas organizāciju, kas atbalsta neatkarīgo kino un teātri un ir pazīstama ar ikgadējo Sundance filmu festivālu.

Redfords bija arī dedzīgs vides aizstāvis, 1961. gadā, pārceļoties uz Jūtu, cīnījās par vides aizsardzību Jūtas štatā un Amerikas rietumu dabisko ainavu.

Redfords aktiermākslu turpināja arī savos vēlākajos gados, 2017. gadā atkal apvienojoties ar Džeinu Fondu "Netflix" filmā "Our Souls at Night". Nākamajā gadā 82 gadu vecumā viņš filmējās filmā "The Old Man & the Gun", ko viņš nosauca par savu pēdējo, lai gan teica, ka neplāno beigt karjeru.

"Man pensija nozīmē kaut ko pārtraukt vai pamest," viņš teica "CBS Sunday Morning" 2018. gadā: "Ir šī dzīve, ko dzīvot, kāpēc gan neizbaudīt to pēc iespējas vairāk, kamēr vien var?"

2020. gada oktobrī Redfords CNN rakstītā viedokļa rakstā pauda bažas par nepietiekamu uzmanību klimata pārmaiņām postošo meža ugunsgrēku laikā ASV rietumos.

Tajā pašā mēnesī no vēža nomira Redforda 58 gadus vecais dēls.

Deivids Džeimss Redfords — trešais no četriem bērniem, kas dzimuši Robertam Redfordam un viņa bijušajai sievai Lolai Van Vagenenai — sekoja sava tēva pēdās kā aktīvists, kinorežisors un filantrops.

Redforda tēvs, kurš dzimis 1936. gadā Santamonikā, Kalifornijā, netālu no Losandželosas, strādāja ilgas stundas par piena piegādātāju un grāmatvedi, vēlāk pārceļoties ar ģimeni uz lielāku māju netālu esošajā Vannūisā.

"Es viņu daudz neredzēju," Redfords atcerējās par savu tēvu 2005. gada raidījumā "Inside the Actor’s Studio".

Tā kā viņa ģimene nevarēja atļauties auklīti, Redfords stundām ilgi pavadīja bērnu nodaļā vietējā bibliotēkā, kur viņš aizrāvās ar grāmatām par grieķu un romiešu mitoloģiju. Tomēr Redfords nebūt nebija priekšzīmīgs students.

"Man nebija pacietības… Man nebija iedvesmas," atceras Redfords: "Man bija interesantāk izklaidēties un piedzīvot piedzīvojumus ārpus tās vides, kurā es augu."

Piesaistīts mākslai un sportam – un dzīvei ārpus plašā Losandželosa – Redfords 1955. gadā ieguva stipendiju, lai spēlētu beisbolu Kolorādo Universitātē Boulderā. Tajā pašā gadā nomira viņa māte.

"Viņa bija ļoti jauna, viņai pat nebija 40 gadu," viņš teica.

Redfords teica, ka viņa māte "vienmēr ļoti atbalstīja (manu karjeru)" – vairāk nekā viņa tēvs.

"Mans tēvs pieauga Lielās depresijas laikā un baidījās riskēt… tāpēc viņš vēlējās, lai es ietu taisnu un šauru ceļu, kas man vienkārši nebija lemts," viņš stāsta. "Mana māte, neatkarīgi no tā, ko es darīju, vienmēr bija piedodoša un atbalstoša un uzskatīja, ka es varu izdarīt jebko. Kad es aizbraucu uz Kolorādo un viņa nomira, sapratu, ka nekad nebiju izmantojis iespēju viņai pateikties."

Redford drīz sāka dzert, zaudēja stipendiju un galu galā tika lūgts pamest universitāti. Viņš strādāja par strādnieku "Standard Oil Company" un krāja savus ienākumus, lai turpinātu mākslas studijas Eiropā.

"(Es) dzīvoju no rokas mutē, bet tas bija labi," Redford teica par savu laiku Eiropā. "Es gribēju šo piedzīvojumu. Es gribēju pieredzēt, kādas ir citas kultūras."