Zemgales apslēptie dārgumi: Sešas vietas Zemgalē, kuras ir vērts redzēt
Katrā Zemgales novadā slēpjas neskaitāmas vietas, kas klusi glabā savas īpašās "pērles" — par kurām nereti zina tikai vietējie. Muižas, mini zoo, ievērojamu personību mājas, baznīcas un dabas stūrīši — šīs vietas gaida savu atklājēju. Aicinām plānot savu nākamo ceļojumu, apmeklējot mazāk zināmus, taču ne mazāk ievērības cienīgus galamērķus.
Zemgales plānošanas reģions ir izveidojis nelielu maršrutu katrā novadā un pilsētā, lai ceļošana būtu gan vienkārša, gan aizraujoša.
Odziena Aizkraukles novadā
Odziena ir viena no tām vietām, kur miers, daba un vēsture satiekas īpašā veidā. Šeit vari baudīt Odzienas muižas kompleksa romantisko noskaņu, kur vēsturiskā arhitektūra apvienojas ar ainavisku parku un brūzī tapušām garšām.
Odzienas muižas pils ir viena no iespaidīgākajām neogotikas pērlēm Latvijā. Tās vēsture sākas 1455. gadā ar pirmo rakstos pieminēto nosaukumu Odensee. Pašreizējo muižas ēku 19. gadsimta vidū cēlis Rūdolfs Fridrihs Adrians fon Brimmers, veidojot to neogotikas stilā, kas joprojām sajūsmina apmeklētājus ar savu eleganci un vēsturisko šarmu. Tomēr 1905. gada nemieros pils tika izpostīta un līdz galam nekad netika atjaunota.
Šodien muižas komplekss atdzimis ar jaunu spēku – atjaunots krogs ar viesu namu, pilsbrūzis, iekārtotas pils svinību zāles, atvērta padomju laiku auto un tehnikas kolekcija un rūpīgi labiekārtota teritorija. No jauna izveidotajās zālēs iespējams rīkot pasākumus līdz 200 viesiem. Viesu nams "Krogusmāja" pirmajā stāvā izvietotas telpas ēdināšanai un pasākumiem, bet otrajā stāvā iekārtoti mājīgi numuri, kas aprīkoti ar autentiskām pagājušā gadsimta mēbelēm.
Teritoriju ieskauj senie dīķi ar saliņām un daudz pieredzējuši koki, kuri piešķir vietai īpašu šarmu. Upīte, kas iztek no pils dīķa un pavasaros čalo ar dzirkstošu prieku, ir viens no dabas akcentiem, kas muižu padara par burvīgu galamērķi.
Blakus gaida Padomju auto un tehnikas kolekcija – aizraujošs ceļojums cauri laikiem tehnoloģiju un retro spēkratu cienītājiem.
Bērniem un arī pieaugušajiem patiks mini zoo "Karlīnas", kur var sastapt dažādus dzīvniekus lauku vidē.
Šeit sastopamas lamas un alpakas, ķengurs, jenots, kazas un vēl daudzi citi iemītnieki, kurus ne tikai drīkst vērot, bet arī samīļot un pabarot. Saimniecības teritorijā atrodas arī mājīga kafejnīca, kur var baudīt ātrās uzkodas, gardu saldējumu un aromātisku kafiju.
Savukārt dvēseles mieram un acīm — apskates saimniecība "LavanDulla" ar lavandu laukiem un lauku idilli.
Saimniecībā piedāvā izklaides arī klusās atpūtas piekritējiem! Atpūta pie ezera – peldēšanās, makšķerēšana. Pieejama SUP dēļu noma, izbraucieni ar laivu.
Pie ezera iespējams iznomāt zvaigznes telti, ugunskura vietu, lielo grilu jūsu pasākumiem. Grilam pieejamas 3 funkcijas – krāsniņa, grilēšana ar vāku un kūpināšana. Nakšņošanas iespējas – telts vietas, kempera vieta bez elektrības, ūdens.
Sēlpils Jēkabpils novadā
Sēlpils ir kā Sēlijas dvēsele – klusa, dziļa un pilna ar stāstiem. Gleznainajā Daugavas krastā Zvejnieklīcī vari ieturēt pikniku, ielaist laivu vai vienkārši izbaudīt mieru, ko sargā Sēlijas staltbriedis – simboliska skulptūra pašā ainavas viducī.
Zvejnieklīcī, Daugavas krastā, atrodas vides objekts "Gliemežnīca". Kauri gliemežvāki bijis baltiem raksturīgs maiņas ekvivalents, tādēļ arī vides objekts veidots, attēlojot gliemežvāka formu.
No krasta paveras skats uz Sēlpils viduslaiku pils drupām, kurp vari doties ar SUP dēli vai laivu – īsts mazās ekspedīcijas piedzīvojums!
Arheoloģiskajos izrakumos šeit tika iegūtas Latvijā vissenākās liecības par cilvēku – vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos bija iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb senākā akmens laikmeta beigu posmu (datējami ar apmēram 9.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras). Arheoloģiskajos izrakumos vēl tika atsegts seno sēļu pils slānis (6. līdz 12.gadsimts) ar pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekām.
Mūsdienās Sēlpils sala atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa atrodas uz līdz 2 m virs ūdens (pilsdrupas ir zem ūdens, klāt var piekļūt ar laivu vai apskatīt no Daugavas krasta), garumā var sasniegt līdz 150 m.
Pa ceļam atklāsi arī Krustalīča klintis – Daugavas krastos veidotu dabas galeriju. Garākās klintis Latvijā, kas vijas vairāk kā 2,5 km gar Daugavu. Augstums virs ūdens līmeņa – vairāki metri.
Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži – gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosilās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.
Klintis iespējams apskatīt ar ūdens transportiem – laivu, SUP dēli, kanoe. Apskates tūres organizē "Sēlijas laivas" un "Kajaku mafija".
Tuvumā slejas arī "zaļā baznīca" – Sēlpils luterāņu dievnams, kurš vienmēr ir atvērts – nevis nejauši, bet simboliski, jo pēc atklāšanas pasākuma pazuda atslēgas, un kopiena nolēma to atstāt vaļā. Gaisma dievnamā ienāk caur caurspīdīgajām jumta joslām, piešķirot telpai īpašu noskaņu.
No 1769. līdz 1796.g. Sēlpils draudzē par mācītāju strādāja Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders), vēlāk arī viņa dēls Aleksandrs Jānis (Jaunais Stenders). Dievnams celts 1846.–1850. gadā, tika sagrauts Otrajā pasaules karā.
Savukārt Taborkalna skatu tornī iespējams uzkāpt 28 metru augstumā, lai vērotu Sēlijas ainavu no putna lidojuma.
Augstākais paugurs Sēlijas pauguraines ziemeļu galā. Absolūtais augstums 157,8 m vjl. Taborkalnā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts "Dabors-kalns" un 28 m augsts Taborkalna skatu tornis. Punktu no 1825. līdz 1827. gadam uzmērīja un ierīkoja izcilais ģeodēzists Karls Tenners – Frīdriha Georga Vilhelma Strūves līdzgaitnieks. Zinātniekiem punktu dabā izdevās atrast 2015. gadā.
19. gadsimtā, lai Fridrihs Georgs Strūve un Karls Fridrihs Tenners varētu veikt ģeodēziskos mērījumus, viņiem vajadzēja būvēt augstus koka torņus. Taborkalna skatu torņa apmeklētājiem nekas nav jāmēra, bet viņi var piedzīvot sajūtu, kāda ir, no augšas pārredzot plašu teritoriju, un izprast, uz kuru pusi pirms diviem gadsimtiem tika vērstas mērierīces Zemes izmēru un formas noteikšanai.
Vēstures mīļotājiem noteikti jādodas uz privātkolekciju "Dzimtas klēts", kur vecie darbarīki un sadzīves priekšmeti stāsta par dzimtas vērtībām un lauku dzīvesveidu. Privātkolekcija izveidota 2007. gadā.
Vecajā klētiņā apskatāmi izšūti galdauti, pašdarināti tautastērpi, trauku skapis un barona Korfa dāvināts ratu ritenis.
Apmeklētājiem tiek stāstīts arī par Pirmo pasaules karu, Latvijas armijas laiku, Otro pasaules karu, Brāļu kapiem Rīgā un Ziemassvētku kaujām.
Un, ja vēlies palikt ilgāk, viesu nams "Sprīdīši" piedāvā ne tikai naktsmītni, bet arī SUP nomu un relaksējošu melno pirti pašā dabas tuvumā.
Skaistkalne Bauskas novadā
Skaistkalne ir Zemgales pierobežas bagātība, kur sastopas daba, vēsture un tradīcijas. Te vari apskatīt Skaistkalnes katoļu baznīcu – vienu no ievērojamākajiem katoļticības centriem Latvijā.
Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcilākais agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gs. sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā.
Tagadējās baznīcas celtniecības darbi tika uzsākti 17. gadsimtā, pateicoties vairākiem ietekmīgiem finansētājiem. 1692. gadā darbiem noslēdzoties, baznīca tika iekārtota neparasti lielā un barokālā greznībā, veltīta Sv. Marijas debesīs uzņemšanai.
Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir otrs lielākais svētceļojumu galamērķis aiz Aglonas, ik gadu uzņemot simtiem svētceļnieku un tūristu. Kopš 2021. gada baznīca plašāk pazīstama arī kā Sv. Jēkaba jeb Camino de Santiago ceļa noslēgums Latvijā, tālāk ceļš seko Lietuvā.
Var iepazīt karsta kritenes un to noslēpumus interaktīvajā ekspozīcijā Magazīnas klētī.
Skaistkalnes karsta kritenes ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, un vairāk kā 100 ha platībā šī karsta teritorija iekļauta Eiropas aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā. Kaimiņos no Skaistkalnes – karsta procesu areāls turpinās arī Lietuvas teritorijā, kur izveidots Biržu reģionālais parks.
Skaistkalnes Magazīnas klēts vēsturiski iekļāvusies Skaistkalnes (Šēnbergas) kopējā muižas ansamblī. Ēka celta 19. gs. sākumā, būvēta no apskaldītiem laukakmeņiem, faktūra ar javā iespiestu sīku ķīlējuma apmetuma rakstu – tajā savulaik glabātas pārtikas (lielākoties – labības) rezerves.
Ēkai raksturīgi biezie mūri un sienas, kā arī šaurie, šaujamlūkām līdzīgie logi un zemas arkveida ieejas durvis. Magazīnas klēts ir veina no izteiksmīgākajām kādreizējās muižas apbūves ansambļa elementiem – tā ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.
Šobrīd šeit apskatāma interaktīva ekspozīcija par Skaistkalnes karsta kritenēm un to ģeoloģiskajiem procesiem.
Sirdij tuvāki būs arī senlietu stāsti saimniecībā "Mačēni", dārzniecības "Dobītes" krāšņums un aktīva atpūta ar laivu Mēmelē, kur upe kļūst par dabas un robežas piedzīvojumu. Skaistkalne dzīvo arī svētkos – augustā notiekošās Kanapenes aktivitātes ienes īpašu dzīvīgumu.
Un tiem, kas meklē klusāku ritmu – Sv. Jēkaba ceļš ved cauri Vecumnieku, Stelpes, Bruknas, Bārbeles un Skaistkalnes ainaviskajām teritorijām.
Salgale Jelgavas novadā
Salgale ir vēsturiska un mierpilna pietura pie Lielupes, kur kultūra sastopas ar dabu. Te vari apmeklēt Jāņa Čakstes dzimto māju – valsts pirmā prezidenta dzīvesstāsts atklājas autentiskā vidē.
Ēka, kas celta 20. gs. 30. gados kopš 1995. gada atkal pieder Čakstes dzimtai un to apdzīvo Čakstes ģimene.
Atjaunotajā kalpu mājā 2018. gadā atklāta jauna ekspozīcija, kas modernā, laikmetīgā formātā vēsta par Latvijas Valsts pirmā prezidenta un viņa dzimtas likteņiem Latvijas vēstures un demokrātijas attīstības kontekstā. Ekspozīcijā pamatinformācija pieejama arī angļu valodā.
Jāņa Čakstes mājas ideja ir dot ikvienam iespēju atklāt Latvijas pirmā prezidenta personību, viņa ceļu līdz prezidenta amatam un veicināt vēlmi sekot viņa idejām par brīvu, neatkarīgu un demokrātisku Latviju.
Darba laiks: Iepriekš piesakoties pa tālr. 26392154.
Pavisam netālu slejas arī Staļģenes muiža, kas glabā Zemgales aristokrātisko noskaņu.
Muiža veidojusies 16. gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne. Pašreizējais muižas komplekss veidojies 18. gs. beigās, muižas pils celta 1797. gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta, pie tās ierīkots parks.
No 1866. gada muiža piederēja baronu fon Reepenaku dzimtai. 1921. gadā muižas pils pielāgota Staļģenes pamatskolas vajadzībām. Līdz mūsdienām saglabājusies muižas kungu māja, kalpu māja un parks.
Muižas apskate iespējama visu gadu, iepriekš piesakoties.
Salgales luterāņu baznīca klusē stāstos, bet Lielupes krasta ainavas runā pašas – tās ir ideālas mierīgai pastaigai vai elpai dabā.
2000. gada 24. septembrī tiek novadīts dievkalpojums vietā, kur paredzēts celt jauno Salgales baznīcu. Rudenī tiek ielikti jaunās baznīcas pamati, lai nākamgad varētu turpināt stāva celšanu.
2001. gada Ziemassvētki ir īpašs notikums Salgales draudzes dzīvē un visā Sidrabenes pagastā – jaunā Salgales baznīca savās telpās uzņem 150 dievkalpojuma dalībniekus. 2002. gada 13. oktobrī baznīcu iesvēta Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps J. Vanags.
Dievnams ir atvērts svētdienās no pulksten 14 līdz 16.
Ja vēlies ko aktīvāku, dodies uz Emburgas Veselības taku – maršruts, kas vienlaikus dziedē un iepriecina.
Takas sākumā izvietots informācijas stends, gar malām izvietoti soliņi un atkritumu urnas, teritorijā izveidots rotaļu un aktivitāšu laukums, uzstādīts vingrošanas rīku komplekss.
Labiekārtotā teritorija pieejama sportam, aktīvai atpūtai vai vienkārši pastaigām svaigā gaisā.
Penkule Dobeles novadā
Penkule ir saimnieciski dzīva un cilvēciski sirsnīga – vieta, kur lauku miers satiekas ar radošu kopienu. Ceļojums šeit sākas Ālaves muižā – vietā, kur vēsture, mūsdienīgums un sadarbība dzīvo vienā elpā. Muiža nav tikai apskates objekts – tā ir vietējās kopienas sirds, kurā dzimst svētki, idejas un īstas vērtības.
Muiža celta 19. gs. 2. pusē. Muižas parkā, kurā atrodamas 35 koku un krūmu sugas, no tām 22 svešzemju, apmeklētājiem pieejama interaktīva taciņa un iekopta ugunskura vieta.
Ap muižu vijas Penkules "saime" – vietas, kas sadarbojas un stiprina cita citu. "Bērzāji" aicina ciemos uz lauku labumiem, "Dzintaros" glabājas atmiņas par vecajiem laikiem un bērnības vasarām, bet "Kalnapočās" var izgaršot īstu lauku garšu un viesmīlību.
Vecpilsētas ielas kvartāls Jelgavas valstspilsētā
Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls ir senās Jelgavas sirds, kur bruģētas ielas, koka apbūve un amatniecības gars dzīvo roku rokā ar mūsdienu radošumu.
Te vari ienirt pilsētas vēsturē Jelgavas Vecpilsētas mājā, ielūkoties 19. gs. piepilsētas dzīvojamā mājā un iepazīt tautastērpu darināšanas mākslu uz deviņām stellēm Dzīvesziņas un arodu sētā.
Kvartāls ir arī garšas pietura – kafejnīcas "Brokastnīca" un "Pie mednieka" piedāvā mierpilnu atmosfēru un gardu maltīti.
Šīs vietas ir vērts zināt un redzēt pašam, lai ar lepnumu ieteiktu arī saviem viesiem — gan no Latvijas, gan no tālākām zemēm.
Arī turpmāk visu noderīgo tūrisma informāciju meklē ne tikai reģiona tūrisma informācijas centros, bet arī Zemgales plānošanas reģiona tīmekļa vietnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
