"Šis ir aizsardzības budžets." Siliņa intervijā skaidro, kāpēc augs valsts parāds
"(..) lielākoties uz valsts parāda rēķina mēs finansējam drošību. Un mēs nevaram atļauties šobrīd neieguldīt mūsu aizsardzības spējās, kas palielina mūsu iedzīvotāju drošību," tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" trešdien, 24. septembrī, sacīja valdības vadītāja Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvija iet tik kritizēto ceļu, budžeta veidošanā palielinot valsts parādu.
Siliņa intervijā sacīja, ka iedzīvotāji aizvien biežāk ziņo par dažādiem lidojošiem objektiem pierobežā un ka iedzīvotāji ir satraukti. "Mēs esam arī esam gatavi stiprināt mūsu gaisa telpas aizsardzību. Pērn jau ieguldījām budžeta finansējumā, un arī šogad turpināsim, lai būtu speciāli elektroniskās karadarbības sensori. Mums ir svarīgi, lai mūsu Nacionālie bruņotie spēki, mūsu zemessargi, mūsu Jaunsardze, ar kuru lepojamies, – lai būtu apģērbta, ekipēta, lai būtu tai viss nepieciešamais, militārā tehnika, un tam ir vajadzīgs finansējums," valsts parādu nākamā gada budžetā skaidroja premjere.
Vaicāta, vai šāds arguments attaisno atkāpšanos no valdības deklarācijā paustās apņemšanās nepalielināt valsts parādu, Siliņa atbildēja apstiprinoši: "Es domāju, ka jā, jo pats svarīgākais ir mūsu iedzīvotāju drošība."
Tāpat premjere uzsvēra, ka četru gadu laikā valdība ietaupījusi vairāk nekā 814 miljonus eiro. Būtiski samazināti publiskās pārvaldes tēriņi. Kopš Valda Dombrovska laikiem, kā sacīja Siliņa, neviena valdība vēl nav tik daudz mazinājusi publiskajā pārvaldē. Papildu jau atrastajiem 170 miljoniem eiro šogad, plānoti papildu ietaupījumi kā 2025. gadā, tā arī 2026. gadā un citos gados.
"Ir skaidrs, ka bez šiem papildu ietaupījumiem, gan iesaldējot politiķu algas, gan iesaldējot valsts pārvaldes algas, gan atsakoties no dažādu institūciju darbībām, tās apvienojot, centralizējot, gan samazinot vakantās štata vietas, gan samazinot bonusus, mēs arī prasām savus administratīvos tēriņus mazināt kapitālsabiedrībām. Es domāju, ka tikai tā varam iet uz priekšu. Ja mēs skatāmies pīrāgā vai tortē, tad valsts pārvaldes tēriņi samazinās, iet uz leju, un valsts aizsardzības tēriņi palielinās. Skaidrs, ka tikai no parāda aizsardzību mēs nevarēsim apkalpot."
"Šis ir aizsardzības budžets," sacīja premjere. "Redzot un kontaktējoties ar pārējiem austrumu pierobežas premjeriem, man jāsaka, ka nevaru nereaģēt un neizdarīt visu, kas manos kā valdības vadītājas spēkos, lai šo drošību stiprinātu." Premjeres ieskatā, sarežģītās politiskās sarunās tomēr ir izdevies drošības budžetu "uzlikt". Vienlaikus papildu atbalsts paredzēts arī Latvijas ģimenēm ar bērniem, piemēram, adopcijas pabalsts palielināts līdz 1000 eiro.
Komentējot krievu iznīcinātāju ielidošanu Igaunijas gaisa telpā, Siliņa norādīja – Igaunija rīkojusies pareizi, sasaucot NATO 4. panta konsultācijas, jo tas "kopumā neļauj atslābt nevienam no NATO sabiedrotajiem". Tāpat premjere sacīja, ka Latvija ir iegādājusies un uzstāda sensorus, kas atpazīst dronus, tomēr NATO sabiedroto klātbūtne un spēka demonstrēšana visiem austrumu pierobežā ir ļoti svarīga.
Raksturojot NATO ģenerālsekretāra izsludināto "Eastern Sentry" (Austrumu sardze) misiju, Siliņa uzsvēra, ka arī Igaunijas incidentā gaisā tika pacelti NATO sabiedroto iznīcinātāji.
"Eastern Sentry nozīmē, ka tas ir ne tikai Polija. Tas nozīmē, ka tas ir austrumu flangs. Mēs faktiski NATO spēkus aktivizējām, ja tā var teikt, pēc mūsu dronu incidenta. Mēs bijām pirmie, kuriem pērn bija dronu incidents. Mēs tad arī ieviesām šajās NATO "formulās" tādas izmaiņas, ka NATO sabiedrotie pēc tam vairākas reizes reaģēja. Varbūt nebija tāda īpaša operācija pasludināta, bet NATO sabiedrotie pārlidoja gan Latvijas gaisa telpai, kad bija incidents Igaunijā, gan arī Polijas gadījumā. NATO klātbūtne šeit ir lielāka. Mums ir svarīgi, lai būtu pēc iespējas vairāk šo sabiedroto un lidmašīnu, kuru Latvijai pašai nav."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
