Pazīstamā alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa kopā ar vīru Kristapu Liepiņu jau vairāk nekā desmit gadus kāpj kalnos. TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā" Kristīne atklāj, ka, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, viņa var pilnībā veltīt dzīvi savai kaislībai.
Kristīne Liepiņa un viņas vīrs alpīnists Kristaps Liepiņš kalnos kāpj jau 13 gadus. Kristīne atzīst, ka, iemīloties Kristapā, daļēji sākās mīlestība uz kalniem un tāpēc tas kļuvis par viņas dzīvesveidu. "Kristaps noteikti nospēlēja ļoti lielu lomu, bet pēc tam, kad biju uzkāpusi otrajā, trešajā virsotnē, es sapratu to azartu, kaislību, sajūtu, kas man rodas pēc kāpšanas. Jā, tur ir, iespējams, saistība, kaut kāda atkarība no vielām, kas izstrādājas pēc adrenalīna, un tad es sapratu – šis ir tas, ko es gribu darīt vismaz kādu turpmāko dzīves laiku," stāsta Kristīnei.
Viņai grūti teikt, vai nodarbotos ar alpīnismu, ja to nedarītu vīrs. "Varbūt es to nedarītu tik bīstamā veidā. Varbūt izvēlētos mierīgākus ceļus, jo mēs diezgan bieži balansējam uz naža asmens un acīmredzot mums patīk tur būt. Mēs viens otram ļoti uzticamies, un es zinu, ka, ja kaut kas notiks, es varēšu paļauties uz viņu, un es domāju, ka viņš jūtas līdzīgi."
Kas, kalnos kāpjot, var būt tik bīstams? "Kalnu vide ir ļoti dažāda. Protams, var iet pa taku, un tad visbiežāk viss būs kārtībā, bet var izvēlēties kāpt uz virsotnēm pa nopietniem un sarežģītiem maršrutiem. Tad gan likmes ir pilnīgi citādas, jo kalni vide ir tik mainīga, kad pat nevari prognozēt, kas notiek," stāsta alpīniste. Visbiežāk kalnos kāpējus var pārsteigt lavīnas, akmeņu nobrukumi, bet tikpat labi var krist kāds no kāpējiem. "Skaidrs, ka apdraudējumi ir visu laiku. Ir tās situācijas, kad mēs kāpjam, un es zinu – ja kāds no mums kritīs, mēs mirsim."
Kristīne uzsver – tas, ka kalnos kāpj kopā ar mīļoto cilvēku, "viennozīmīgi ir vienkāršāk, jo tā ir mūsu dzīve. Mēs dzīvojam kalnos, un, līdzīgi kā jebkurš pāris, kas risina jautājumus, šeit, zemes dzīvē, mums viss tas pats notiek kalnos, arī krīzes. Mēs vienīgi astoņus mēnešus mēdzam dzīvot teltī."
Kristīne ar Kristapu allaž izrunā sliktāko scenāriju, kas ceļā uz virsotni var gadīties, jo tam vienkārši ir jābūt gataviem. "Mēs cenšamies ļoti trenēties, vairāk nekā vajag, jo kalnu vidē 50 procenti ir kaut kas, ko tu nevari kontrolēt. Vari būt izcili fiziskā formā, izcili saprast tehniskās nianses, tad daba var pateikt kaut ko, ka… nebūs. Mēs visu izrunājam, kas notiks, ja…
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristapam ir bērni, kuriem arī nestāsta, kas notiks. Es esmu izvēlējusies, ka nebūs bērnu, un iespējams, ka šis ir viens no iemesliem. Lai es varētu darīt kaut kādā ziņā šīs lietas un man nebūtu iekšējo pārmetumu. Mani vecāki neuztraucas, ka es ar to nodarbojos," stāsta Kristīne.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025
