Krievijas gāzes imports un "ēnu flote" – jaunās ES sankcijas būšot pamatīgs spiediens uz Kremli
Latvijā ieradies Eiropas Savienības īpašais sūtnis sankciju jautājumos – Deivids O’Salivans. Viņš ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV) pārrunāja veidus, kādos bloks plāno pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Jaunajā sankciju kārtā paredzēts aizliegt Krievijas gāzes importu uz Eiropu un paplašināt pasākumus pret tā dēvēto "ēnu floti".
Eiropas Savienība jau vairāk nekā 10 gadus pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, reaģējot uz nelikumīgo Krimas aneksiju un pēc tam pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.
19. sankciju pakotne, kas jau saskaņota ar ASV, tuvākajā laikā tiks pieņemta un būšot pamatīgs spiediens uz Kremli – tā vēl stingrāk ierobežos Krievijas piekļuvi tehnoloģijām, kas nepieciešamas dronu un raķešu ražošanai, un mazinās ieņēmumus no naftas un gāzes. Jaunajā sankciju kārtā paredzēts aizliegt Krievijas gāzes importu uz Eiropu.
Deivids O’salivans, īpašais sūtnis sankciju jautājumos, piektdien tikās ar Latvijas ārlietu ministri. Viņš uzsvēra, ka darbs pie jaunām sankcijām nekad neapstājas, jo Krievija izdomā veidus, kā tās apiet.
"Sanktpēterburgā un Maskavā ir tūkstošiem cilvēku, kuri no rīta izkāpj no gultas, dodas uz biroju, un viņu darbs ir meklēt veidus, kā apiet sankcijas. Bet mans un kolēģu darbs ir no rīta piecelties un izdomāt, kā novērst šo kārtējo sankciju apiešanu. Notiek nepārtraukta attīstība, mēs izstrādājam sankciju pakotni pēc sankciju pakotnes, un es varu apliecināt, ka būs arī 20. pakotne, jo mēs atklāsim atkal jaunas problēmas, kas jārisina. Sankcijas ir pastāvīgs darba uzdevums," norāda O’Salivans.
Blokam arvien lielākus draudus rada tā sauktā Krievijas ēnu flote, ko Maskava izmanto, lai apietu rietumvalstu sankcijas, turpinot eksportēt naftu bez jebkādiem ierobežojumiem. Runa ir par simtiem novecojušu kuģu ar neskaidru piederību, tie kuģo zem dažādu eksotisku valstu karogiem, un pastāvīgi tos maina, kas ļauj tiem turpināt pārvadāt Krievijas naftu. Atrasti arī jauni mehānismi, kādos Eiropas valstis savos ūdeņos varētu izskaust ēnu floti.
"Eiropas Savienības valstu vēstnieki trešajās valstīs, tas var būt Karību salās, Āfrikā un citur, ir pastāvīgā dialogā ar šīm valstīm, lai tas netiktu pieļauts. Tā ir vēl viena praktiska lieta, jo, protams, ES ārējās attiecībās ir diezgan daudz instrumentu, kā ietekmēt valstis, kas nesadarbojas," norāda Braže.
Eiropai paplašinot pasākumus pret tā dēvēto "ēnu floti", sankcijām tiks pakļauti vēl aptuveni simt kuģu. Līdz ar to kopējais sankcijām pakļauto kuģu skaits varētu sasniegt aptuveni 600.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
