Latvijas iedzīvotājiem kritisks viedoklis par pāreju uz mācībām tikai latviski
Šajā mācību gadā jānoslēdzas pirms trim gadiem sāktajai reformai, uz mācībām tikai latviešu valodā pārejot visām tā sauktajām mazākumtautību skolām. Tomēr pārmaiņas nenorit gludi – trūkst skolotāju, kas var pasniegt latviešu valodā, un arī skolēnu zināšanas ne vienmēr ir pietiekamas, lai mācītos latviski. TV3 raidījums "900 sekundes" skatītājiem vaicāja, kā viņi vērtē – vai pāreja norit gludi?
2022. gada septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā pirmskolas izglītībā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Šajā mācību gadā šis pārejas process Latvijā formāli noslēdzas.
Teju ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem uzskata, ka šo izglītības reformu līdz šim ir izdevies īstenot veiksmīgi, 3% aptaujāto atzinuši, ka reforma pavisam noteikti ir veiksmīga, savukārt 21% norādījis – tā ir drīzāk veiksmīga.
Savukārt puse jeb 50% iedzīvotāju tā neuzskata. 27% iedzīvotāju uzskata, ka reforma ir drīzāk neveiksmīga, bet 23% to uzskata par noteikti neveiksmīgu.
6% iedzīvotāju norādījuši, ka nav informēti par šādu izglītības reformu.
Piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
