Latvijā kreditēšanas apjomi pieaug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas. Kādas nozares aizņemas visaktīvāk?
Kamēr ekonomika Baltijas valstīs turpina pieaugt, uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs. Lietuva saglabā līderpozīcijas ekonomikas izaugsmē, taču arī Latvija un Igaunija šī gada otrajā ceturksnī demonstrējušas salīdzinoši labus rezultātus.
"Lietuva ir IKP diezgan tālu uz priekšu aizsteigusies abām kaimiņu valstīm un noķert šobrīd Latvijai un Igaunijai izskatās diezgan grūti būs absolūtajās izteiksmēs, bet raugoties uz procentuālo izaugsmes prognozi, Latvija un Igaunija nākamgad varētu augt ar 2.5% tempu, Lietuva nedaudz zem trīs procentiem."
Lai gan Latvijas ekonomika šogad demonstrē pieaugumu, tā joprojām ir trausla un atkarīga gan no iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, norāda ekonomists. Pieaug ražošana, eksports un iekšējais patēriņš, tomēr patērētāju noskaņojums saglabājas svārstīgs. Arī citās Baltijas valstīs uzņēmēju vidū kopumā valda piesardzība tomēr ir redzamas atšķirības – Lietuvā jūtams lielāks optimisms, Igaunijā stabilitāte, bet Latvijā uzņēmēji joprojām nogaida, rūpīgi vērtējot riskus un iespējas.
Latvijas uzņēmumu noskaņojums pašlaik ir piesardzīgs – vairāk nekā trešdaļa paredz ekonomikas lejupslīdi, tikai neliela daļa tic tās izaugsmei, bet apmēram piektdaļai grūti prognozēt nākotni. Tas liecina par augstu nenoteiktību uzņēmēju vidū.
Tomēr Latvijā uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte augusi straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas valstu. Aktīvāk aizņemas apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, lauksaimniecības un arī enerģētikas uzņēmumi un, lai arī bankas izveidojušas īpašu "zaļo koridoru’ aizsardzības uzņēmumiem, aktivitāte šajā segmentā pagaidām ir zema. Banka "Citadele" pirmajā pusgadā saņēmusi uzņēmumu kredītu pieteikumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā – tas ir par 40% vairāk nekā pērn, un pēdējo divu gadu laikā pieteikumu skaits pieaudzis trīs reizes.
"Es ceru, ka tas neapstāsies, vismaz aptauja rāda, ka uzņēmumi ir gatavi investēt, līdz ar to, tāda tendence, ka vajadzētu iet uz augšu, mēs vismaz redzam, ka trešais ceturksnis, lai gan viņš vēl nav apkopots, publiski mēs kā "Citadele" neesam nākuši ar saviem datiem, mēs redzam, ka aktivitāte ir bijusi gana augsta, ja tā turpināsies, oktobrī, novembrī, decembrī, tad šis gads nostāsies ļoti labi."
Lielākā daļa pieteikumu nāk no Rīgas un Pierīgas, kamēr Latgales uzņēmēji joprojām saglabā piesardzību, pieprasot finansējumu vidēji piecas reizes mazāk nekā Kurzemē vai Zemgalē. Investīciju aktivitāti Latvijā joprojām ierobežo birokrātija un sarežģīts regulējums, ko min trešdaļa uzņēmēju, kam seko augstas darbaspēka izmaksas un tirgus nestabilitāte. Lietuvā galvenie šķēršļi ir vēl izteiktāki – birokrātija un augstas izmaksas, savukārt Igaunijā uzņēmēji biežāk min nodokļu slogu un darbaspēka cenu.
"Galvenais secinājums, neskatoties uz to, kādu katra valsts ir izvēlējusies pieeju, virzienu, visi kā viens lielākā daļa ir pateikuši, ka viņi investēs, kas, manuprāt, pozitīvākā ziņa no tā visa. Redzam, ka Latvijā tieši izcēlās vairāk digitalizācija un modernizācija, un tas liecina par to, kas izskanēja, par bažām par darbaspēka trūkumu un darbaspēka izmaksas, šobrīd uzņēmumi visticamāk varētu skatīties virzienā, kur uzņēmumus automatizēt vai paļauties uz iekārtām, mazāk uz fizisko darba spēku."
Kopumā kreditēšanas kāpums un uzņēmēju piesardzīgais optimisms liecina, ka Latvijas ekonomika pakāpeniski atveseļojas, un uzņēmumi atkal sāk skatīties nākotnē ar lielāku gatavību investēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
