Baltijas valstu speciālisti apvieno spēkus, lai pieteiktu sevi mikročipu ražošanas industrijā
Baltijas valstu zinātnieki un inženieri apvieno spēkus, lai pieteiktu sevi mikročipu ražošanas industrijā. Eiropa vēlas mazināt atkarību no Āzijas un radīt savus čipus – drošus, energoefektīvus un ilgtspējīgus. Latvijā attīstās fotonikas čipu tehnoloģijas, kas ļauj ātrāk apstrādāt datus un ietaupīt enerģiju. Vai eiropiešiem kādreiz izdosies šajā nozarē izgriezt pogas Taivānai?
Mikročips ir jebkuras elektroierīces "smadzenes", kas pārvalda tās darbību. Sākot no mobilā telefona, ledusskapja, līdz pat milzu datu centriem. Pat tad, kad mēs ieslēdzam gaismu, norēķināmies veikalā vai izmantojam internetu, mikročipi vada šo procesu.
Līdz šim Eiropa lielā mērā atkarīga no Āzijas ražotājiem – galvenokārt Taivānas, Dienvidkorejas un Ķīnas. Līdz ar Covid-19 pandēmiju un ģeopolitiskajiem ķīviņiem, kļuva skaidrs, ka šāda atkarība ir bīstama: kad piegādes ķēdes apstājās, paralizētas arī Eiropas rūpnīcas, īpaši auto un elektronikas nozare.
Eiropa vēlas ražot savus čipus, lai nodrošinātu tehnoloģisko suverenitāti. Eiropas Mikroshēmu akts paredz investīcijas 43 miljardu eiro apmērā, lai līdz 2030. gadam dubultotu Eiropas tirgus daļu pasaules pusvadītāju ražošanā – no 10% uz 20%. Vācija, Francija un Nīderlande kļūst par jauno mikročipu tehnoloģiju kodolu, tur būvē rūpnīcas, tiek veidotas partnerības ar tādiem uzņēmumiem kā "Intel", "TSMC", "Samsung".
Baltija, Skandināvija – kopējā Eiropas ķēdē iezīmējas kā pētniecības un izpētes centrs. Latvijas trumpis ir konkrēta niša, mūsu zinātnieki slīpē jaunās paaudzes jeb fotonikas mikroshēmu izstrādes nianses – tie ir energoefektīvāki un strādā ātrāk par vecās paaudzes čipiem. Un sevišķi to jūt lielajos datu centros, kur šādu čipu var būt pat miljoniem – tādā gadījumā energoefektivitāte nodrošina milzu ietaupījumu.
"Mēs varam ātrāk, efektīvāk apstrādāt datus un pavērt iespējas nākotnes mākslīgā intelekta izaicinājumiem, kas galvenokārt saistīts ar datu apjomu, kas jāapstrādā īsā laikā," saka RTU rektors Tālis Juhna.
Igaunijas Čipu kompetences centrs sadarbojas ar 20 vietējiem uzņēmumiem, un to darbības lauks ir ļoti plašs.
"Ņemot vērā, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, tas nozīmē, ka aizsardzības nozare ir ļoti nozīmīga daļa šajā biznesā. Kompānijas, ar kurām sadarbojamies, saistītas ar droniem un arī medicīnas iekārtām. Bet droni ne vienmēr nozīmē tikai aizsardzības industriju, dronus," teic Igaunijas Čipu kompetences centra pārstāvis Kristjans Kunisāre.
"Ja skatāmies ģeopolitiskās situācijas, redzam lielu pieprasījumu no militārā jeb duālā sektora, to izmantosim kā iespēju, lai ietu šajā virzienā," norāda RTU inovāciju prorektore Liene Briede.
Eiropa vēlas ne tikai ražot vairāk, bet arī darīt to savā veidā – ilgtspējīgi, droši un ar augstiem kvalitātes standartiem. Atklāts jautājums, vai izdosies panākt Āzijas attīstības tempus.
"Esmu bijis kompānijās Āzijā, kur ražo čipus – viss ir pilnīgi automātiski, burtiski robotizētas kastes lido pa gaisu! Taivāniešiem ir viss, zināšanas, pieredze, vēsture. [TV3: vai Eiropai ir izredzes sasniegt Taivānas līmeni?] Atkarīgs no investīcijām, darba kultūras. Viena no kompānijām būvē čipu rūpnīcu Lietuvā – tas jau ir panākuma stāsts. Un tas sākas šodien," teic Lietuvas Nacionālā tehnoloģijas zinātņu centrs pārstāvis Ramūns Skaudžus.
Eiropas mikročipu revolūcija ir sākusies – ar jauniem centriem, idejām un ambīcijām. Iespējams, pēc dažiem gadiem uzraksts "Made in Europe" uz mikročipa nozīmēs ne mazāk par "Made in Taiwan".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
