Dārgāka pārtika liek Latvijas iedzīvotājiem atteikties no iecienītiem produktiem
Pārtikas cenas valstī kāpj, un Latvijas iedzīvotāji to jūt ik dienu. Bankas "Citadele" aptauja liecina, ka katrs ceturtais ir spiests atteikties no daļas ierasto produktu, bet teju 80 % mājsaimniecību atzīst – pārtikas izdevumi kļuvuši lielāki. Lai gan arī ienākumi aug, cilvēki tērē piesardzīgi – lielāki pirkumi tiek atlikti, un katrs iepirkums tiek rūpīgi pārdomāts.
Latvijas iedzīvotāji satraukti par straujo pārtikas cenu kāpumu, arvien biežāk iepērkoties nākas malā nolikt iecienītos produktus. Bankas novērojušas savdabīgu situāciju: lai gan kontos pieaug iedzīvotāju uzkrājumi, daudzi izvēlas atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk plāno izdevumus. Nauda netiek aktīvi ieguldīta ekonomikā, un tās aprite palēninās.
Īpaši jūtami tas redzams pārtikas patēriņā – izdevumu pozīcijā, ar kuru cilvēki saskaras ik dienu. Pat neliels cenu kāpums rada sajūtu, ka "viss ir dārgāks", un iedzīvotāji intuitīvi sāk atteikties no mazāk nepieciešamiem vai gardēžu jeb premium segmenta pārtikas produktiem.
Vai izjūti pārtikas cenu kāpumu?
Rezultāti:
84% - Jā, izdevumi būtiski pieauguši, nākas atteikties no daļas produktu
13% - Jā, nedaudz jūtams, bet varam atļauties iepirkties kā agrāk
3% - Nē, pārtikas cenu izmaiņas nejūtu
Bankas "Citadele" oktobrī organizētās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse (55%) iedzīvotāju ievērojuši, ka pārtikas cenas ir augušas un dažkārt ir spiesti atteikties no kārotā – puse no šiem respondentiem daļu produktu atstāj nenopirktus.
Mazāk kā ceturtā daļa (23%) no visiem aptaujātajiem arī pamanījusi pārtikas sadārdzinājumu, bet vēl nav spiesti taupīt – var visu atļauties kā iepriekš. Daļa (18%) nekādas izmaiņas pārtikas cenās nav novērojuši, bet tikai 3% uzskata, ka cenas pat ir samazinājušās.
80% respondentu atzīmēja, ka izjūt sadārdzinājumu un ceturtā daļa teica, ka spiesti pārskatīt savus iepirkumus un atteikties no iepirkumiem, lai var atļauties mēneša griezumā pārtikai tērēt naudu.
Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji ievērojuši, ka cenu lēciens ir bijis īpaši iespaidīgs tieši dzīvnieku izcelsmes produktiem, dažkārt tieši šīs preces tā arī paliek plauktā, jo roka neceļas maksāt cenu zīmē redzamo summu, atceroties, cik produkts maksājis agrāk.
"Kopējais grozs ir palicis dārgāks, atsevišķas lietas – sviests, gaļa – būtiski dārgāka," saka Mārīte.
Bet Rebeka norāda: "Droši vien tie gaļas izstrādājuma produkti ir krietni dārgāki palikuši. Vairāk tādas veģetārās opcijas jāizvēlas. Ir arī aminoskābes kas vajadzīgas no gaļas!"
Tomēr ir arī iedzīvotāji, kuri ēdiena kvalitāti negrasās upurēt cenas dēļ, un ir gana izmanīgi, lai sarūpētu sev gardu maltīti bez sirdsdēstiem par izmaksām.
Ziniet, es pērku Latvijas preces, importa pat par velti neņemu! Līdz ar to man nav svarīgi cena, man svarīga kvalitāte. Jūtu, ka cenas ir kāpušas, bet ir iespēja – ar atlaidi nopirkt normāli.
Arvien populārāk ir sastādīt iknedēļas preču sarakstus, un tie, kas pieturās pie šādas striktas formulas, pamanījušies pat nedaudz ietaupīt. "Tagad ieejot veikalā, vidējo čeku skatoties, pirkumi nedēļai šķiet, ka ir lētāki – jūtami lētāk nē, bet kādi 5 eiro grozam nedēļai. Ir tās zemā pārtikas groza preces, tās iespējams arī var pirkt, bet tur arī visādas muļķības – čipsi, kaut kas tamlīdzīgs. Man liekas, kaut kas nestrādā," saka Ronalds.
Reģionālie aptaujas dati rāda, ka visizteiktāk pārtikas cenu kāpumu izjūt Latgales iedzīvotāji – tur trešdaļa no aptaujātajiem atzīst, ka bijis jāatsakās no daļas ierasto produktu. Arī Kurzemē situācija ir līdzīga, Rīgā un Vidzemē nedaudz labāka, bet vismazāk uz pārtikas groza piepildīšanas rēķina taupa zemgalieši. "Citadelē" lēš – iespējams, tādēļ, ka Zemgalē uz vietas saražo gana daudz dārzeņu, ko likt galdā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
