Izpētīts Hitlera DNS: ko tas par diktatoru atklāj? 

Analīzi, kas ilga vairāk nekā četrus gadus, vadīja britu ģenētiķe, Batas Universitātes profesore Tūrī Kinga, plašāk pazīstama kā zinātniece, kura identificēja karaļa Ričarda III atliekas.

Kinga norāda, ka DNS salīdzinājusi ar Hitlera radinieka paraugu, apstiprinot, ka 1945. gada bunkurā no asiņaina dīvāna paņemtais auduma gabals saturējis Hitlera asinis. Materiāls sākotnēji nonāca ASV virsnieka Rosvela Rozengrena rokās pēc tam, kad viņš tika ielaists bunkurā padomju karavīru pavadībā.

Auduma paraugs vēlāk nonāca izsolē un šobrīd glabājas Getisburgas Vēstures muzejā.

Pētnieki atklāja mutāciju PROK2 gēnā, kas saistīts ar retu hormonālu attīstības traucējumu – Kallmana sindromu, kas var izraisīt zemu testosterona līmeni un aizkavētu pubertāti.

Šis secinājums sakrīt ar vēsturiskām liecībām, tostarp 1923. gada medicīnisko dokumentu, kurā minēts Hitlera labās puses kriptorhisms (nenolaidies sēklinieks).

Nacistiskās Vācijas eksperts Aleks Kajs atzina, ka atklājums ir būtisks un varētu izskaidrot Hitlera personiskās dzīves īpatnības.

DNS analīze arī atspēko ilgstošās spekulācijas par Hitlera ebreju izcelsmi — pētnieki uzsver, ka Y hromosomas sakritība ar vīriešu līnijas radinieku izslēdz šādu iespēju.

Eksperti, kas nav iesaistīti pētījumā, norāda, ka bez pieejas analīzes metodēm un datiem nav iespējams objektīvi novērtēt pētījuma ticamību.

Pētnieki dokumentālajā filmā arī aprēķināja Hitlera poligēnisko riska punktu skalu, kas liecina par paaugstinātu ģenētisku noslieci uz šizofrēniju, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumiem un autismu. Taču psihiatrijas ģenētiķi uzsver — šī metode nav diagnostiska un neko nepierāda par indivīda reālo veselības stāvokli.

Zinātnieki brīdina, ka vēsturisku figūru DNS analīzei jābūt rūpīgi pamatotai, jo tā var radīt risku stigmatizēt cilvēkus, kuriem mūsdienās diagnosticēti līdzīgi traucējumi.

Turklāt Hitlera rīcība neizrietēja tikai no bioloģiskiem faktoriem — kā uzsver pētnieki, viņš nebija viens, un viņa režīmu īstenoja tūkstošiem cilvēku.

Kinga norāda, ka Hitlera ģenētiskie dati ir tikai "niecīga puzles daļa", kas nevar mainīt plašāk zināmo vēsturisko faktu kopumu, tomēr sniedz vēl vienu skatpunktu uz vienu no visvairāk pētītajām personībām pasaules vēsturē.