Pēc ilgu gadu stagnācijas šobrīd kreditēšana kļuvusi par vilcēju valsts ekonomikai, taču jāmeklē veids, kā šo jaudu noturēt stabilu un palielināt – tā ikgadējā Latvijas tautsaimniecības konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Šogad kreditēšanas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir tuvu pie 15%. Lai arī aizdevumu apjoms ir audzis, tas aizvien ir krietni zemāks nekā vidēji Eiropā.
Kreditēšanā ir panākts lūzuma punkts – pēc vairāku gadu stagnācijas šogad beidzot augusi gan mājokļu, gan arī uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte. Latvijas temps ir kļuvis par vienu no straujākajiem arī visā eirozonā.
Ja precīzi, esam topa pieciniekā. Taču vēl pirms pāris gadiem, tēlaini izsakoties, kreditēšanas dzinējs Latvijā darbojās vārgi. Šogad mājokļu kredītu tirgu sakustināja procentlikmju kritums un Latvijas Bankas pārkreditēšanās kampaņa. Statistika liecināja, ka puse no teju 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir nekustamā īpašuma kredīts, par to pārmaksā. Uzņemtās saistības samazināt, pārkreditējoties, šogad izmantojuši10 000 mājsaimniecību, gadā katra ietaupot 350 eiro.
Kopējais ietaupījums sabiedrībai – 45 miljoni eiro, gandarīts Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Ja vēl pirms dažiem gadiem bija jārēķinās ar aizdevēju noteikti procentlikmi 2,3% apmērā, tagad 1,5%.
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Šis viens procentpunkts, tā ir ļoti jūtama starpība, tas ir ļoti jūtams ieguvums, tādam sērijveida dzīvoklim tas nozīmē standarta situācijā +18 kvadrātmetri klāt par to pašu kredītu, un jaunajā projektā tas ir apmēram seši kvadrātmetri klāt. Līdz ar to – nu ļoti taustāms ieguvums. Uzņēmumu pusē tas vēl nav ticis. Uzņēmēju pusē šis pārkreditēšanās stāsts vēl īsti nav noticis. Tur mēs aizvien redzam būtiskus ierobežojumus un barjeras. Līdz ar to tas pirmais būtu pārkreditēšanās uzņēmēju pusē.
Tāpat daudziem uzņēmējiem Latvijā izplest spārnus traucē augstais nodrošinājums kredītiem jeb ķīlas, tas ir krietni augstākas nekā citur eirozonā, un tas kavē uzņēmēju spēju iegūt aizdevumu – kopumā bremzējot gan konkrētā biznesa izaugsmi, gan valsts ekonomiku. Bankām šie ierobežojumi būtu jāmazina, norāda Kazāks.
Tikmēr Finanšu nozares asociācija nav apmierināta ar pērn ieviestajām solidaritātes iemaksām, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm trīs gadus valsts budžetā iemaksāt daļu no peļņas. Bankas nekavējoties grib to mainīt, no nodokļa bāzes izslēdzot vismaz jaunos kredītus.
"Šajā jomā mums ir liela problēma, jo tajā brīdī, kad bankām vēl bija liela peļņa, tika ieviesta solidaritātes iemaksa, kas nodrošināja to, ka katru gadu no banku sistēmas tika izņemti – šogad 93 miljoni, nākamgad ap 110 miljoniem eiro, un papildus vēl citiem nodokļiem iemaksāti budžetā. Tā ir tā nauda, kas varētu strādāt, lai samazinātu procentu likmes un vēl vairāk veicinātu kredītu pieejamību," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Latvijas mājokļu kredītu tirgum jākļūst atvērtākam un kredītņēmējiem draudzīgākam, uzskata Baltijas Finanšu centra direktore. Kā piemēru minot kredītbrokeru trūkumu, kas ļautu patērētājiem vienkārši salīdzināt dažādus piedāvājumus.
Kristīne Dambe
Baltijas Finanšu centra direktore
Mums vairs nevajadzētu būt tajās dienās, kad katram pašam ir jāzvana uz banku un jānoskaidro piedāvājums, es to nākotni tehnoloģiju laikmetā un atvērto finanšu regulu laikmetā redzu pavisam citādāk, kurā mums ir gan starpnieki, gan risinājumi, gan dashboardi, kas mums palīdz veikt efektīvākas izvēles. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, brokeru jeb starpnieku tirgus ir ļoti, ļoti, ļoti mazs, nu gandrīz vai nav faktiski, salīdzinot ar Nīderlandi, Lielbritāniju, kur caur starpniekiem iziet 70% līdz 80% no hipotekārajiem kredītiem.
Daļa cilvēku Latvijā aizvien dzīvo atmiņās par bezatbildīgo kredītu izsniegšanu, burbuļa plīšanu un tam sekojošo finanšu krīzi, uz aizņēmumiem raugoties skeptiski, tomēr kopējā finanšu pratība ir uzlabojusies.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tām sāpīgajām atmiņām diemžēl ir ļoti ilga vēsture, bet mēs redzam, ka tā mazinās, iedzīvotāji un uzņēmumi sāk jau krietni objektīvāk izmantot kredītu, ka kredīts ir līdzeklis, lai sasniegtu labāku rezultātu, un tā baiļu ēna pamazām sāk izgaist. Bet pašreizējā situācijā skatoties uz Latvijas ekonomiku kopumā, nu tāds brīdis, kad mums būtu jābūt bažīgiem, ka ekonomikā kredītu ir pārāk daudz, vēl ir ļoti, ļoti tālu," komentēja Kazāks.
Kreditēšanas apjomi Latvijā aug straujāk nekā valsts ekonomika, šobrīd kļūstot par tās vilcēju. Uzņēmumu kredītportfelis šogad ir audzis par 18%, bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs – par gandrīz 9%.
