Rīgā notiek cīņa par pussabrukuša grausta likteni. Kaimiņš norāda – īpašnieki "gatavi iet pāri līķiem"

Kamēr Lauris savu mājvietu ir atjaunojis un padarījis par noturīgu un modernu 21. gadsimta celtni, kaimiņos esošais pusgrausts ir tā arī atstāsts aizmirstībā un neviens par to neliekas ne zinis.

Tā jumta un sienu konstrukcijas ir jukušas vairākas reizes un pēdējā brukšanas reizē uzkrita arī virsū Laura jumtam. Viņš norāda, ka bojājumi ir lieli un "samīcītas" pat jumta konstrukcijas tā, ka viss būs jāmaina.

Mājai ilgus gadus bija problēmas ar sūci – notekūdeņi un sniegs iekļuva ārsienā, jumtā un sāka pūt līdz vienā brīdī arī iebruka. Pēc Laura teiktā Rīgas domes Mājokļu departaments nav reaģējis uz viņa brīdinājumiem par iebrukšanas risku. Un nepagāja ne nedēļa, līdz tad tas arī notika.

Abi šie pamatīgie nobrukumi noveda pie tā, ka pirmā stāva dzīvokļa īpašniecei – pensionārei, nācās meklēt citu dzīvesvietu ēkas bīstamības dēļ.

Ko darīt ar dzīvībai un videi bīstamo ēku – tas ir aktuāls jautājums jau vairākus gadus. Mājai ir trīs kopīpašnieki – jau minētā pensionāre, kura bija spiesta dzīvesvietu pamest, otrs pirmā stāva dzīvoklis pieder kādam uzņēmumam un pašā pussagruvušajā trīs sienu otrā stāva miteklī saimnieko Rīgas pašvaldība. Pilsēta norāda, ka abi pārējie īpašnieki nespēj nonākt pie kopsaucēja.

"Mājokļu un vides departamenta pozīcija vairāku gadu garumā ir bijusi skaidra: ēka ir tehniski bīstama un nojaucama. Tomēr kopīpašnieku savstarpējo domstarpību dēļ lēmumi netika pieņemti. Pašvaldība šogad vairākkārt ir saukusi kopsapulces ar lūgumu dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu – ēku atjaunot vai nojaukt. Lēmumu nepieņēma divi pārējie dzīvokļu īpašnieki," tā savā rakstiskajā komentārā norāda Rīgas pašvaldība.

Ņemot vērā, ka pensionārei no pirmā stāva nav līdzekļu lai segtu atjaunošanas darbus, šis pienākums lielākoties gulstas uz trešā kopīpašnieka – uzņēmuma pleciem.

"Mēs par savu naudu uzstādījām jumta segumu, lai tas ilgāk kalpotu, vēl dažādus uzlabojumus. Logi bija jāaiztaisa, lai neviens nevarētu iekļūt un tā tālāk," stāsta viens no ēkas īpašniekiem.

Tomēr ar nelielajiem uzlabojumiem nav pieticis, lai saglābtu dzīvokli – ir nepieciešams pilnībā to atjaunot. Šī uzņēmuma pārstāvis mums ieskicē, ka domstarpību centrā ir pašvaldības un viņu nespēja vienoties par ēkas likteni. Rīgas pilsēta vēlas to nojaukt, savukārt uzņēmums grib to atjaunot.

’’Ja nomainītos īpašnieki, kas ir gatavi kaut ko investēt, šī ēka ir vēsturiski vērtīga un ir noteikti renovējama. Departamentam ir uzstādījums – novērst problēmu. Bezmaz vai Staļina stilā – ir māja, ir problēma. Nav mājas, nav problēma,’’ saka uzņēmējs.

Uzņēmums skaidro pašvaldībai, ka vēlas ēku atjaunot, taču nevēlas būt vienīgie no trīs īpašniekiem, kas to finansē. Rīgas pilsēta atbild ka tas ir kopīpašnieku pienākums, rūpēties par celtni. Viņi neiestājoties par ēkas nojaukšanu, bet gan piedāvā īpašniekiem dažādus risinājumus. Tā nu gadiem šādā strupceļa dialogā abas puses ir vilkušas virvi katra uz savu pusi.

Pa vidu paliek pensionāre, kura bija spiesta pamest savu īpašumu un Lauris, kuram pa gabaliem ēka lēnām krīt virsū. Viņam ir bažas par tālāko nākotni un nekas cits pagaidām neatliek kā vaktēt ēku – lai tā ne tikai apdraud viņa māju bet arī ģimeni. "Cik ļoti ciniski rīkojas tie divi īpašnieki. Viņi principā paļāvās uz to, ka nekas nenotiks un bija gatavi iet pāri līķiem," saka Lauris.

Ir cerība, ka pašvaldība drīzumā izliks dzīvokli izsolē un to iegādāsies jauns īpašnieks, kuram būs iegansts investēt tā atjaunošanā.