"50+ paaudze ir mentāli traumēta," pētnieks par rusifikācijas mantojumu un ekonomikas bremzēšanos
Atmodas laiks bija paradoksāls. Sabiedrība absolūti skaidri vēlējās neatkarību, taču – ko darīt ar ekonomiku – šajā aspektā bijušas "Dieva zīmes," tā "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" komentēja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, grāmatas "Latvijas tautsaimniecības vēsture" zinātniskais redaktors Gatis Krūmiņš.
Politiskā brīvība šķita pašsaprotama – karogs, ģerbonis un neatkarības ideja vienoja, tomēr jautājums "ko darīt ar ekonomiku?" tobrīd palika bez skaidras atbildes.
Krūmiņš uzsver, ka tieši rusifikācijas mantojums un paaudzes ierobežotās zināšanas gan valodās, gan modernās ekonomikas principos ievilka Latviju atpakaļ mentāli un praktiski.
Pētnieks min arī konkrētus piemērus, kad Latvija jau bija pasludinājusi neatkarības atjaunošanu, Augstākās padomes Rūpniecības komisija jauno rūpniecības likumu vēl aizvien sagatavoja krievu valodā, jo ierēdņi vienkārši vairs neprata profesionālu dokumentu noformēt latviski.
Krūmiņš norāda, ka šī paaudze – šodienas 50+ joprojām nes tā laika mentālo traumu: praktiski visi bija izglītoti padomju sistēmā, kurā Rietumu valodas un ekonomikas zinības nebija nepieciešamas.
"Es sevi atceros, man toreiz bija 18 gadi, es angļu valodā zināju vienu vai divus vārdus. Skolā to nevajadzēja. Saproti, tā paaudze – mana paaudze 50+ tagad ir pie varas. Lai arī mēs esam par Latvijas valsti, es uzskatu, ka šī paaudze ir mentāli traumēta no tā visa," piebilda Krūmiņš.
Tas, pēc viņa domām, apgrūtināja spēju ātri veidot efektīvu tirgus ekonomiku, salīdzinot ar Latviju pēc Pirmā pasaules kara, kad sabiedrība bija daudz ciešāk sasaistīta ar Eiropas civilizācijas telpu.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
