Apsver stingrākas izmaiņas kārtībā, kā atbrīvo no centralizētajiem eksāmeniem

Laikā, kad pietika vien ar ģimenes ārsta zīmi, lai skolēns varētu nerakstīt centralizēto eksāmenu, tika lēsts, ka vidusskolas posmā vien šādā veidā no valsts pārbaudes darbiem ik gadu izvairījās pat ap 10% jeb vairāk nekā 1000 vidusskolēnu, bet atsevišķās skolās eksāmenu rakstītāju skaits bija mazāks nekā to, kuriem bija šādas ārsta zīmes.

Tādēļ no 2023. gada sistēma tika mainīta, nosakot, ka eksāmenu drīkst nerakstīt tikai tad, ja to noteicis psihiatrs, neirologs, hematoonkologs vai ārstu konsīlijs. Otrdien, iepazīstinot Saeimas deputātus ar pašreizējo situāciju, Izglītības ministrija norādīja, ka šie papildu kritēriji atbrīvojumu skaitu ir būtiski samazinājuši – aizvadītajā eksāmenu sesijā atbrīvoti 299 devītklasnieki un 406 vidusskolēni.

"80% no šiem jauniešiem ir tie, kuri tiek atbrīvoti uzreiz no visiem pārbaudes darbiem. Piemēram, trim pārbaudes jeb uzreiz visa komplekta. Un tad ir pāris procenti, kuri tiek kaut kādās eksāmena kombinācijas atbrīvoti, piemēram, vienu kārto, divus nekārto," saka IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.

Saeimas deputāti gan bija neapmierināti, jo nekādus detalizētākus datus ministrija sniegt šobrīd nevarēja. Taču deputāti pauda – arī šie cipari liecina, ka izvairīties no eksāmena var pārāk viegli.

"Tas, ko mēs redzam dzīvē, ka esam izveidojuši sistēmu, kur, iespējams, ir vieglāk paņemt atbrīvojumu nekā godīgi iet cauri eksaminācijas procesam," pauž Saeimas Izglītības komisija vadītāja Agita Zariņa Stūre.

Un tam piekrīt arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kurš zina stāstīt, ka esošo sistēmu mainīt ir aicinājusi arī Bērnu psihiatru asociācija. Tās biedri novērojuši, ka ik gadu, sākoties jaunajam mācību gadam, pie viņiem jau sāk nākt skolēni, jautājot par iespēju iegūt atbrīvojumu no gaidāmajiem pārbaudes darbiem. Lai gan Bezborodovs uzsver, tiešām ir gadījumi, kad atbrīvojumi ir pamatoti, viņa pieredze liecina, ka visbiežāk skolēni tos meklē ne gluži medicīnisku apsvērumu dēļ.

"Lielākoties, ko mēs redzam praksē, ka masīvi nāk bērni, kurus motivē izglītības iestādēs, tāpēc, ka gan ģimene, gan izglītības iestāde saprot, ka ir liela varbūtība, ka bērns eksāmenu nokārtos slikti. Un viņš nokārtos slikti lielākoties tāpēc, ka viņam ir ilgstoši pastāvošās un skolai zināmas grūtības mācību procesā," saka Bezborodovs.

Turklāt ārstam šķiet absurdi, ka šā brīža regulējums paredz, ka atbrīvojums ir jāiesniedz semestra vidū – jau līdz 1. martam.

"Laikam kādam šķiet, ka ārstam līdzi nāk kristāla bumba, kur var apskatīties martā, kāds būs bērnam veselības stāvoklis maijā vai jūnijā, kad viņam būs jākārto eksāmeni. Tas nav iespējams," stāsta Bezborodovs.

Izglītības ministrijā atzīst, ka par šīm problēmām ir informēti, tādēļ plānots esošo kārtību mainīt. Ideja ir kopā ar Veselības ministriju izstrādāt detalizētākus nosacījumus atbrīvojumiem no eksāmeniem, paredzot, ka nākotnē tas būs iespējams tikai pēc ārstu konsīlija slēdziena, turklāt pirms tam būtu nepieciešams arī pašas skolas sākotnējais izvērtējums par konkrētā audzēkņa spējām eksāmenu rakstīt vai nerakstīt.

"Faktiski iestādes iniciēts jau kvalitatīvs kaut kāds pirmais izvērtējums. Un tikai ar šo ģimene vēršas tajā saucamajā konsīlijā. Tātad ir pirmais siets, nevis brīvi visi tūkstoši, kuri grib, pamēģina iesniegt konsīlijā, pamēģina laimi," pauž Kalvāns.

Kā tehniski šāds izvērtējums varētu izskatīties, kādi kritēriji tajā tiktu iekļauti un cik liels slogu tas radītu skolām – to Izglītības ministrija vēl nav vērtējusi. Vispirms tā vēlas panākt konceptuālu vienošanos ar Veselības ministriju.