Nadzīgs bebrs Rīgā grauž ejas privātmājas sētā; vai dome rīkosies?

"Es pirmo reizi pamanīju bebru graužam sētu," atzīst Inta un arī piebilst, ka dzīvnieks bijis tik ārkārtīgi aizņemts ar graušanos, un izskatījies, – tas jau pieradis pie cilvēka klātbūtnes.

Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons portālam "tv3.lv" norāda, ka bebru monitorings galvaspilsētā netiek īstenots, un arī dzīvnieku daudzumu nav plānots ierobežot.

"Izķeršanas pasākumu pamatos ir to īpatņu izķeršana, kuri sāk apdzīvot pilsētvides vietas, kur saskaras iedzīvotāju intereses ar bebru dzīvesveidu, un tādējādi izraisītu apdraudējumu," paskaidroja domes pārstāvis. Šādas vietas ir, piemēram, meliorācijas grāvji, dzīvojamās apbūves tiešs tuvums, mazās ūdensteces, kuru aizsprostošana rada tūlītēju degradējošu efektu videi un infrastruktūrai.

Domē lēš, ka visvairāk bebru mājo vietās, kas ir tālāk no cilvēka, kā Spilves polderis, Mūkupurva teritorijas, Juglas ezera un Ķīšezera krasti. Atsevišķi indivīdi mīt Šmerļupītē, Mežciemā un Juglā, Bišumuižā, Trīsciemā, bet ir arī atsevišķi indivīdi novēroti citās Rīgas apkaimēs.

Vai iedzīvotāji ziņo Rīgas domei par bebru nodarītu skādi? Vilemsons norāda – iedzīvotāji patiešām ziņo. Visbiežāk tādēļa, ka radusies nepieciešamība likvidēt applūšanas un pārpurvošanās apdraudējumu.

Lielākoties bebri grauž kokus, kuri nonāk ūdenstecēs un grāvjos, un rodas aizsprosti. Šādi dambji appludina īpašumus, bojā infrastruktūru, piemēram, ceļus. Apgrauztie koki kļūst bīstami transportlīdzekļiem. Fiksēti gadījumi, ka koki uzkrituši Kārļa Ulmaņa gatves braucamās daļas.

Kopumā 2025. gadā pašvaldībai piederošajos īpašumos ir izķerti 25 bebri – Lāčupītē, Šmerļupītē, Piķurgā, Kleistu meliorācijas sistēmās, meliorācijas sistēmās gar Kārļa Ulmaņa gatvi, Mūkupurvā. Parasti dzīvnieks tiek izķerts vietās, kur bebri rada kaitējumu.