Stratēģijai jābūt kodolīgai. Saeimā spriež par Latvijas attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem
Kādai Latvijai jābūt 2050. gadā? Par to šodien plaši sprieda Saeimas namā. Diskusijas pamatā Latvijas Universitātes pētījums par mūsu valsts attīstības vīziju nākamajiem 25 gadiem. Pasākuma dalībnieki paši gan aktualizēja arī jautājumu, vai šāda ilgtermiņa plānošanas stratēģija maz ir nepieciešama un vai kāds vispār lasa iepriekš pieņemtos plānus?
Deputātiem Saeimā šodien pievienojās pētnieki, dažādu jomu eksperti un bijušie politiķi, lai diskutētu par valsts attīstību. Atklājot pasākumu, valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) pauda viedokli, ka, veidojot ilgtermiņa stratēģiju, svarīgi uzdot īstos jautājumus.
"Iepriekšējā stratēģija mums ir devusi tiešām virzienu un stabilitāti. Bet es domāju, arī šodien mums ir jājautā sev, vai mēs esam uzdevuši šos jautājumus, kas mēs esam kā valsts? Kā mēs redzam savas stiprās puses, un kā mēs tās attīstām? Kur mēs koncentrējam savus spēkus, un no kā mēs esam gatavi apzināti atteikties, lai velti netērētu savus resursus?"
Diskusijas pamatā ir apjomīgs Latvijas Universitātes pētījums, kas tapis, arī uzklausot iedzīvotājus reģionos un iedvesmojoties no Nobela prēmijas laureātiem.
"Kādi faktori ilgtermiņā nosaka valstu panākumus? Pēdējos piecos gados Nobela prēmijas laureāti ekonomikā, man šķiet, četri no viņiem rakstīja par to, kādai jābūt veiksmīgai valstij no dažādām aspektiem."
Pētnieku skatījumā, Latvija 2050. gadā ir "cilvēkcentrēta un radoša, ilgtspējīga un demokrātiska valsts, kuras pamatu veido izglītota un vesela sabiedrība". Kā to sasniegt, ir politiķu ziņā.
"Universitāte politiskos lēmumus pieņemt nevar. Mēs varam iezīmēt ēdienkarti vai potenciālos risinājumus. Mūsu pētījums balstās uz labākās prakses apkopojumu, sliktākās prakses apkopojumu pasaulē."
Kā mērķi, uz ko tiekties, politiķi bieži min Ziemeļvalstis. Taču, kā izrādās, piemēram, Somija ļoti labi iztiek bez šāda stratēģiskās plānošanas dokumenta.
"Tas ir jautājums, viena no lielajām dilemmām. Redziet, somi visu dara, bet viņiem tāda lielā, visaptverošā ilgtermiņa plāna nemaz nav. Kolēģi, tas ir tas provokatīvais jautājums, vai mums vajag? Un kā jūs izmantojat to iepriekšējo?"
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) ir pārliecināta, ka bez šāda plāna iztikt nevar. Turklāt, viņasprāt, tam jāaptver arī specifiskas jomas.
"Mani, piemēram, interesē tādi jautājumi, kas šobrīd vispār ir neskaidri valstī definēti, piemēram, kosmoss. Ko mēs darīsim šajā jomā? Kāda ir vispār mūsu vīzija? Ko mēs tur gribam izdarīt?"
Turpretī, pēc uzņēmēja Jāņa Ošleja domām, stratēģijai jābūt kodolīgai.
"Labu stratēģiju no sliktas stratēģijas vislabāk atšķirt var pēc trokšņa. Un šis, man liekas, ir sliktas stratēģijas troksnis. Un šis, viegli nokrītot, labas. Mums ir jāvienojas par centrālo domu, centrālo mērķi, centrālo zelta stīgu."
"Pārlieka centība aptumšo prātu. Līdz ar to es ļoti piekrītu tam, ko Jānis teica. Īsa, skaidra, saprotama, lai cilvēki zina, ap ko pulcēties un kur strādāt."
Savukārt runājot par to, vai tiek ņemti vērā iepriekš apstiprinātie plāni, Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks sacīja, ka ir milzīga atšķirība starp darīt un izdarīt.
"Mēs visu laiku kaut ko mēģinām darīt un to gumiju stiept. Un tāpēc arī tiem cilvēkiem jau "līdz aknām" ir reformas, tāpēc ka neviena reforma nenoslēdzas. Kā iesāk, tā visu laiku kaut kas burbuļo, vārās, un līdz tam pusdienu galdam neviens arī netiek."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
