Neviens tam nav gatavs. Izskan bažas par pašvaldību spēju evakuēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" izpētījusi visu 42 Latvijas pašvaldību publiski pieejamos civilās aizsardzības plānus. Organizācijas prezentētie secinājumi ir skaudri – ja būtu nepieciešama plaša cilvēku ar invaliditāti, kustību traucējumiem vai citām īpašām vajadzībām evakuācija, pastāv lielas bažas, vai vietvaras spētu šos cilvēkus laikus nogādāt drošībā.

"Mums ir plāni, kas runā par abstraktiem cilvēkiem, kas kaut kur skries, ies un tā tālāk un neparādās cilvēks, kas nevar skriet un iet, tie ir arī mūsu seniori ļoti daudzi. Aptauja norāda, ka šajā brīdī, ja šobrīd situācija iestātos, tad cilvēki būtu samērā bezpalīdzīgā stāvoklī. Pirmkārt, informācija trūkuma dēļ, jo cilvēki nezina, kur viņiem doties, ko darīt, kā sevi pasargāt," norāda "Sustento" valdes locekle Iveta Neimane.

Latvijā šobrīd ir ap 200 000 cilvēku ar invaliditāti. No viņiem ap 30 000 noteikta pirmās grupas invaliditāte. Tas nozīmē – viņi nereti nespēj parūpēties par sevi pat ikdienā, nemaz nerunājot par krīzes situācijām, dabas stihijām vai citiem apdraudējumiem.

"Un tad jābūt atbildei, ko mēs darām šajā situācijā? Ko mēs darām ar ilgstošas aprūpes klientiem, ko mēs darām ar aprūpes mājās klientiem, ko mēs darām ar pārējiem cilvēkiem ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem?" vaicā Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš.

Pilnīgu atbildi uz šo jautājumu šodien nespēja sniegt arī vietvaras. Piemēram, Ilze Āboliņa, kura vada Jelgavas digitālo centru, kas ir atbildīgs arī par civilo aizsardzību pašvaldībā, atzina – daudzviet šie dokumenti joprojām ir autiņos. Tāpēc detalizēts plāns, kā palīdzēt dažādām mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, visticamāk, šobrīd nav nevienā pašvaldībā.

"Pašvaldībai pašā sākumā ir jānodrošina pašu esošie pakalpojumi. Viņu esamība, ja kāda krīze notiek. Un tad tu sāc domāt par šīm grupām, vai tie būtu pensionāri, vai invalīdi, vecāki ar bērniem utt. Mēs līdz tam neesam tikuši. Mēs neesam gatavi. Es domāju, neviena pašvaldība šobrīd nevar uz to atbildēt. Jo nav izteiktas vadlīnijas, kurās mēs saprastu, kā to darām, ko mēs darām, mēs pat neesam izspēlējuši, mums mācības tajā nav bijušas," vērš uzmanību Āboliņa.

Latvijas Samariešu apvienība tādēļ saka – viņi sevi saredz kā daļu pašvaldību civilās aizsardzības sistēmas, jo ir ne tikai spējīgi, bet arī gatavi krīzes situācijās palīdzēt cilvēkiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe. Taču līdz šim atsaucība no pašvaldībām faktiski nav bijusi.

"Mēs vienmēr sakām pašvaldībām, ja jūs mūs gribat, sakiet! Bet neviena vēl nav teikusi. Mēs neesam nevienas pašvaldības civilās aizsardzības daļa, neesam uzrunāti. Mūs ir uzrunājusi Satiksmes ministrija ar potenciālu interesei, ka mēs varētu sadarboties evakuācijas jautājumā, jo ir mums samariešos aptuveni 1000 aprūpētāju, mums ir ap 150 mašīnu, mēs varētu kaut ko darīt. Bet ir jāsaprot, ko darām, kurā vietā mēs darām, no kura punkta uz kuru mēs vedam," teic Bērziņš.

Tādēļ izskanējis aicinājums vietvarām vairāk domāt par to, kā krīzes situācijās palīdzēt cilvēkiem, kuri paši par savu drošību parūpēties nespēs. Vienlaikus uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt nevalstisko organizāciju kapacitāti un veidot jaunus sadarbības tīklus – piemēram, brīvprātīgo formējumus, kas vajadzības gadījumā var operatīvi palīdzēt cilvēkiem konkrētajās teritorijās.