Armija skaidro, kā nākamgad tērēs rekordlielo aizsardzības budžetu
No kopējiem nākamā gada tēriņiem valsts aizsardzībai paredzētais finansējums sasniegs 2,16 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā 12% no visiem budžeta tēriņiem.
Nākamgad galvenie armijas spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnu (303 miljoni), slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei (200 miljoni), munīcijas un ekipējuma nodrošinājuma (18 miljoni), netiešās uguns atbalsta spēju palielināšanai (158 miljoni), austrumu robežas stiprināšanai (55 miljoni), ieguldījumi bezpilota lidaparātu spējās (50 miljoni), kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības pastiprināšanai (22,5 miljoni).
Militārās infrastruktūras attīstībai paredzēti 135 miljoni eiro. Tostarp ieguldījumus veiks Sēlijas poligona būvniecībā.
Turpinās darbu arī pie "dronu sienas" veidošanas uz austrumu robežas. Uz tās ieviestas akustiskās detekcijas sistēmas, nesen Gaisa spēki saņēmuši gaisa telpas novērošanas radarus.
Aizsardzības ministrija sola, ka nākamgad īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz trešdaļai no lielajiem iepirkumiem paliek Latvijas ekonomikā.
"Attīstām savu industriju gan ar vadāmajām raķetēm, gan mobilajām platformām ar uguns jaudu. Pēc testiem Sēlijas poligonā šobrīd iegādājamies dronus, kas ir pārtvērējdroni."
Sprūds sola, ka visi militārie iepirkumi tikšot rūpīgi uzraudzīti, lai izskaustu korupcijas vai liekas naudas izšķērdēšanas riskus.
Viena lieta ir tehnika, bet vēl svarīgāks personāls. Bruņoto spēku komandieris ir gandarīts par jauno karavīru apņēmību.
"Valsts aizsardzības dienesta karavīri sevi tiešām attaisno, karavīri 60-80% atsaucās uz apmācībām, ir pieaugums no 20%, ko mēģinājām sasniegt ar rezerves karavīriem līdz šim. Arī šeit tas bija pirmais gads, kad karavīrus saņemam "atpakaļ". Ir daudz atziņu, lai būtu efektīvāka rezerves iemaņu atjaunošana."
Viens no karstākajiem jautājumiem Latvijas drošības kontekstā ir ideja par dzelzceļa sliežu, kas ved uz Krieviju, nojaukšanu. Aizsardzības ministrs uzsver, ka armija esot gatava Latviju aizstāvēt jau no pirmā mūsu robežas centimetra un nekur tālāk Krievijas armija nekad netikšot.
"Neviens okupantu kara vilciens nebrauks šajā "otrajā centimetrā" Latvijas teritorijā. Mums ir iespējas un ir uzdots bruņotajiem spēkiem izvērtēt virkni alternatīvu un infrastruktūru kopumā. Izvērtējums tiek veikts, un diskusija notiek valdībā. Tur ir citi faktori, kas tiek likti galdā, bet mēs no drošības izvērtējam, un līdz gada beigām izvērtējums tiks veikts."
Nākamgad tikšot turpināti arī "Valsts aizsardzības korporācijas" projekti, tostarp 155 mm artilērijas munīcijas ražotnes izveide Iecavā, kurai atvēlēti 13 miljoni eiro. 28 miljoni eiro paredzēti kiberdrošības spēju stiprināšanai, jaunu sistēmu ieviešanai un regulārai kiberkrīžu testēšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
