Saeimai jāpārstrādā regulējums par zemes lietošanas maksu
Satversmes tiesa pieņēmusi jaunu spriedumu, kas būtiski ietekmē daudzus cilvēkus, kuri dzīvo mājās vai dzīvokļos, kuri atrodas uz zemes, kas tiem nepieder. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzinusi regulējumu par zemes lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, tādēļ esošais regulējums ir jāpārstrādā. Faktiski tas nozīmē, ka zemes īpašnieki turpmāk varētu cerēt uz lielāku peļņu, taču tas notiks uz dzīvokļu vai māju īpašnieku rēķina, kuriem maciņu varētu nākties atvērt plašāk.
Problēma, ka zeme pieder vienam, bet īpašums uz tā citam, Latvija ir sena. Tā radās pēc neatkarības atjaunošanas, kad valsts atdeva zemi bijušajiem īpašniekiem, kam tā piederēja pirms okupācijas, bet ēkas, kuras uz tās tika uzceltas 50 gadu laikā, privatizēja cilvēki, kas tajās dzīvoja.
Strīdu par šo visu bijis daudz. Iepriekš par šo problēmjautājumu jau ierosinātas vairākas Satversmes tiesas lietas, kurās regulāri uzdots esošo kārtību uzlabot, lai nodrošinātu līdzsvaru starp zemes īpašnieku un, piemēram, daudzīvokļu namos dzīvojošo interesēm.
Pēdējās izmaiņas notika šogad, kad tika ieviestas divas dažādas kadastrālās vērtības. Likumdevējs noteica, ka zemes lietošanas jeb nomas maksa paliks 4% apmērā, taču to aprēķinās no jaunās – universālās – kadastrālās vērtības, kurai būtu jābūt tuvāk tirgus situācijai. Taču izradījies, ka tā nereti ir būtiski zemāka no fiskālas vērtības, no kuras aprēķina Nekustamā īpašuma nodokli, tādēļ zemes īpašniek vērsās Satversmes tiesā.
"Tieši tas, ka ir tik liela atšķirība starp fiskālo un universālo kadastrālo vērtību, ir novedis pie tā, kā tas ir atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem, ka saņemtā likumiskā lietošanas maksa pat nesedz maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Un tas nozīmē, ka zemes īpašniekam pēc būtības ir jāpiemaksā," norāda Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Anita Rodiņa.
"Jāsaka, ka tie gadījumi ir gana daudz un kliedzoši. Jo pēc savas būtības zemes lietošanas maksa šādos gadījumos ir simboliska un tuvu nullei. Tas nozīmē, ka tā joprojām nepilda samērīgas un atbilstošas atlīdzības funkciju," pauž Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Tādēļ Satversmes tiesa lēma, ka esošā kārtībā ir neatbilstoša valsts pamatlikumam un tā zaudē spēku no 2027. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka gada laikā Saeimai kopā ar Ministru kabinetu, regulējums būs jāpārstrādā. Turklāt tiesa sprieda, ka līdz nākamā gada jūnijam ir jārada arī mehānisms, kā zemes īpašniekiem atlīdzināt, ja zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.
"Dažādu risinājumu meklējumi ir bijuši, kā neskaitāmu mēģinājumu un kļūdu pieeja. Un jāatzīmē, ka ir pienācis laiks nopietnam restartam. Ir nepieciešams, lai likumdevējs un Ministru kabinets pie kopīga galda šo problēmu atrisina un sabiedrība, tostarp tiesa, sagaida taisnīgu risinājumu. Un šai sāgai tiek pielikts punkts," vērš uzmanību Kucina.
"Satversmes tiesa ir daļēji pārcirtusi šo "Gordija mezglu" un pateikusi, ka iedzīvotāji nav vainīgi, dzīvokļu īpašnieki nav vainīgi par Saeimas un Ministru kabineta kļūdām, viņi var turpināt maksāt šo nesamērīgi mazo maksu, bet starpību piemaksās Latvijas nodokļu maksātāji līdz brīdim, kamēr Saeima atrisinās šo jautājumu," saka zvērināts advokāts un zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.
Šajā procesā gan būs jāiesaistās arī Tieslietu ministrijai, kura izstrādāja esošo regulējumu. Cik lieli valsts līdzekļi varētu būt nepieciešami, lai atlīdzinātu zemes īpašniekiem šogad radušos zaudējumus? To šobrīd ministrija nav gatava aplēst.
"Arī šīs lietas vēsturiskā apjoma dēļ un sarežģītības dēļ ir pilnīgi skaidrs, ka te ir noteikti vairāk nekā viens vai divi veidi, kā varētu šādu spriedumu izpildīt. Līdz ar to jebkādi komentāri, kādi varētu būt sprieduma izpildes veidi, šobrīd ir ļoti pāragri," spriež Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna.
Tāpat ministrijā uzsver, tās šobrīd būtu spekulācijas, kāds regulējums varētu būt nākotnē, un vai tas nozīmēs, ka tiem, kura īpašums atrodas uz svešas zemes, būs spiesti maksāt vairāk.
"Šeit patiešām ir manevra iespējas un daudz risinājumu varianti, kādā veidā mēģināt sabalansēt regulējumu, ņemot vērā gan to, ka tie zemju īpašnieki nav homogēna sabiedrības daļa, tāpat arī būvju un dzīvokļu īpašnieki nav viengabalaina daļa," teic Smiltēna.
Jāmin arī, ka šis jautājums ir aktuāls lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju ne tikai Rīgā, bet arī citviet. Latvijā šobrīd ir ap 67 000 zemes gabalu, uz kuriem atrodas būves, kas nepieder zemes īpašniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
