Stopkrāns RNP pārdošanai. Uzņēmums brīdina par nokavētām iespējām
Pamatīga ažiotāža par lielākā Rīgas dzīvojamo ēku apsaimniekotāja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) likteni. Uzņēmums grib, lai pašvaldības vietā tas piederētu privātiem uzņēmējiem, jo likums neparedz vietvarai nodarboties ar šādu biznesu. Domē nonācis dokuments, ar kuru RNP plānots virzīt kotēšanai biržā, taču stopkrānu norāvis Rīgas vicemērs.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) uz laiku aptur pašvaldībai piederošā RNP pārdošanu, esot nepieciešamas politiskās diskusijas.
RNP ir lielākais daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotājs Rīgā un arī viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijā. Tas pārvalda ap 3500 ēku un nodarbina 2000 darbinieku, uzņēmums pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai, tā apgrozījums ir augošs, pērn bija 80,569 miljoni, un pērn tas strādājis ar 9 miljonu eiro peļņu.
Reizi piecos gados RNP, tāpat kā citiem valsts un pašvaldības uzņēmumiem, jāveic līdzdalības izvērtējums – pēc Rīgas domes pieprasījuma RNP to veica, piesaistot finanšu un juridiskās jomas ekspertus. Eksperti iesniedza vērtējumu Rīgas domei, galvenais secinājums: likumdošana nosaka, ka pašvaldībai nav pienākumu un tiesību nodarboties ar dzīvojamo ēku apsaimniekošanu.
Eksperti secinājuši, ka labākais veids, kā pašvaldības un RNP attiecības izbeigt, ir pakāpeniski kotēt akcijas biržā.
Saskaņā ar Rīgas domē nodoto lēmumprojektu sākotnēji plānots pārdot RNP akciju kontrolpaketi, izsakot publisko piedāvājumu attiecībā uz 51% uzņēmuma akciju un iekļaujot vairākuma akcijas Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū.
Kamēr Rīgas mērs ir prombūtnē, viņa vietu pilda Rīgas vicemērs, kurš lēmis lēmumprojektu apturēt.
Idejas virzītājs ir RNP, un, manuprāt, ir aizgājis tik tālu, tik neatkarīgi, ka sāk domāt paši par savu pārdošanu. Es sagaidītu citus risinājumus, skaidrs, ka ir jāuzlabo pakalpojums iedzīvotājiem, to var uzlabot arī ar privātu investoru palīdzību, bet tā, ka ir tikai viens risinājums, es negribētu piekrist.
Ratnieks lēš, ka RNP likteņa izlemšana domē varētu aizņemt pat gadu – kamēr domes deputāti izspriedīs un vienosies. RNP vadība ar to nav apmierināta, bet neko ietekmēt nevar.
"Tas nav ok, jo nozīmē, ka tiks pārkāpti likumi, palaista garām iespēja attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, palaista iespēja garām sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgākām cenām. Katrā ziņā tie ir deputāta lēmumi, bet nu acīmredzot vajag vairāk laika, lai padomātu no deputātu puses," norāda RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs ideju par RNP laišanu biržā vērtēju pozitīvi. Vicemēra lēmumu iesaldēt spriešanu viņš saista ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Visticamāk, politiķi negrib saniknot rīdziniekus, daļai noteikti ir bailes, ka pašvaldībai atdodot RNP privātās rokās, augs izmaksas.
Nozarē uzsver, ka RNP problēma ir vecās padomju laika ēkas, kuras steidzami vajadzētu siltināt un renovēt, bet ēku pamatkontingents – pensionāri – bieži vien bloķē apsaimniekotāja vēlmi veikt siltināšanu, uzskatot, ka tas ir dārgi, tai pašā laikā maksājot milzu rēķinus par neefektīvo apkuri. Ilgtermiņā RNP nabas saites saraušana ar pašvaldību ir iedzīvotāju interesēs.
Domāju, ka nejutīs pat pāreju cilvēks. Privatizēs, viss kļūs dārgāk? Jāatceras, – ja ir īsta griba, jebkurš var sasaukt mājas iedzīvotāju sapulci un nomainīt jebkuru pakalpojumu piegādātāju. Tendence diemžēl ir tāda, ka šīs gribas nav.
RNP uzsver, ka pāreja no pašvaldības uz privātajiem saimniekiem ieplānota tā, lai akciju vairākums nevarētu nonākt viena patiesā labuma rokā. Iecerēts, ka Rīgas pašvaldības dalība RNP tiks pārtraukta, izbeidzot pašvaldības izšķirošo ietekmi uzņēmumā ne vēlāk kā līdz 2027. gada beigām, bet pilnībā pārtraucot dalību līdz 2028. gada beigām. Tagad gan tas viss ir zem pamatīgas jautājuma zīmes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
