"Es viņam biju atvedis puslitru šņabja." Vārzās ugunsgrēkā mirst vīrietis, kurš sēroja par mirušo sievu

Kluso Vārzu ciematu satricinājis ugunsgrēks, kas izpostīja divstāvu ķieģeļa māju. 180 kvadrātmetru plašās celtnes iekštelpās viss ir melns un izkūpējis – pagalmā mētājas sadegusī iedzīve.

Vietējā iedzīvotāja Aigara kaimiņš bija viens no pirmajiem, kurš manīja liesmas – viņš norādījis uz biezajiem dūmiem, kas ceļas augšup, taču pieļāvis, ka kāds vienkārši ko dedzina.

Taču dūmakas apjoms liecināja par nekontrolētu degšanu un vietējie izsauca glābējus. Uguns dzēšanas darbi sākās pēc plkst. 10.00 un aizņēma astoņas stundas. Viens no vietējiem pat paspēja ar riteni izbraukāt vairākus ciematus dienas garumā. Viņam atgriežoties, dienesti dzēšanu nebija pārtraukuši.

Šī ugunsgrēka iznākums bija traģisks – glābēji izdegušajās telpās atrada mirušu vīrieti. Vietējie stāsta, ka mājas iedzīvotājs pēdējo gadu pavadīja sērās par sievu, kura aizgāja mūžībā pirms nepilna gada. "It kā centās te viņu uzmundrināt, bet ir arī tādi, kas cenšas viņu piedzirdīt," saka ciemata iedzīvotājs Aigars.

Drīz vien ievērojām, ka mums pretī ar velosipēdu brauc kāds vīrietis. Aigars norādīja, ka tas ir Modris – viens no tieši tādiem nelaiķa draugiem, kurš sievas nāves sērās līdzēja ar grādīgo. Iepriekšējā vakarā pirms ugunsgrēka Modris bija ciemos pie biedra un nekas neizskatījās ārpus normas robežām: "Pirms tam es viņam biju atvedis puslitru šņabja. Atvedu, iedevu, un viņš iegāja savā istabā. Es aizgāju prom."

Modris nākamajā dienā pēc ugunsgrēka dzirdēja visai tumšu uzliesmojuma cēloņa versiju. Tā esot bijusi skumju māktā drauga izrēķināšanās ar dzīvi. "Es no viņa to negaidīju," saka Modris, kuram nelaiķa brālis esot teicis, ka viņš pats esot pielaidis uguni.

Aigars un citi vietējie vēl min variantus par iekštelpu smēķēšanu vai kādu nepieskatītu, iedegtu svecīti. Valsts policija izmeklēšanas gaitā tiks pie atbildes – kā izcēlās liesmas, kas prasīja vīrieša dzīvību.