Latvijas prioritāte ANO Drošības padomē būs atbalsts Ukrainai

Latvijas ceļš uz ANO Drošības padomi sākās jau 2011. gadā, bet diplomātiskie centieni to tik tiešām panākt uzrāvienu piedzīvoja pēdējos gados. Nereti saukts par vienu no lielākajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem, tas šovasar vainagojās ar ANO dalībvalstu balsojumu. Latvija būs viena no 10 tā sauktajām nepastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm.

Intervijā TV3 Ziņām Latvijas vēstniece ANO akcentē, ka tas viss sākās vēl citā pasaulē – pirms Krimas aneksijas, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Diplomātiski ļoti tāls ceļš noiets, tai skaitā, lai savāktu nepieciešamās balsis.

Deslandes: "Ir tāda prakse, ka valstis apmainās ar atbalsta solījumiem. Mēs lūdzam kādu valsti atbalstīt mūs Drošības padomes vēlēšanās, viņi mums lūdz atbalstu kādās citās viņiem svarīgās vēlēšanās.

Jātiekas, jārunā, jāskaidro. Nav jau tā, ka visa pasaule zina, kas Latvija ir, ko Latvija pārstāv, par ko Latvijas iestājas. Tas bija tāds ļoti intensīvs un arī izglītojošs darbs. Un, ja šo procesu veic gudri, tad, protams, no tā vairojas gan valsts atpazīstamība jau kampaņas laikā, gan arī potenciāli ekonomiskās iespējas arī uzņēmējiem."

TV3: Jūs pieminējāt šo apmainīšanos ar atbalsta solījumiem dažādās vēlēšanās. Vai mēs tagad esam diplomātiski kaut ko parādā kādām dalībvalstīm?

Deslandes: "Nē, noteikti nē, nē. Mēs esam parādā uzticības kredītu tādā nozīmē, ka mēs pildām savus solījumus un ka mēs konsekventi iestājamies par tām vērtībām, par tiem principiem."

Starp šīm vērtībām un principiem jeb Latvijas prioritātēm būšot starptautiskās un cilvēktiesības, Krievijas agresijas, noziegumu un melu atainošana, arī cīņa pret dezinformācijas un kiberdraudiem.

Deslandes: "Visus šos principus, it īpaši atbalstu Ukrainai, mēs turpināsim aizstāvēt nu jau citā statusā, jo nākamos divus gadus mēs faktiski būsim lielvalsts starptautiskajā politikā. Par mums ir daudz lielāka interese un mūsu balsij ir daudz lielāks svars."

TV3: Ieskicējām kopīgās intereses gana daudzām valstīm par pasaules iekārtojumu, kurā valda starptautiskie likumi, nevis spēks. Vai dzīvē mēs neredzam pretējo?

Deslandes: "Redziet, Drošības padome atspoguļo to situāciju, starptautisko situāciju, kas pasaulē ir šobrīd. Protams, ka situācijā, kad viena no Drošības padomes pastāvīgajām valstīm pati ir agresors, ir teju neiespējami vienoties par tādiem lēmumiem, kuri mūsu izpratnē un pārējo 14 drošības padomes valstu ieskatā būtu pareizi."

TV3: Vai tas pēc būtības nediskreditē visu institūciju?

Deslandes: "Tas ir labs jautājums, un tas ir ļoti, ļoti pamatots jautājums. Tai pašā laikā šī situācija nav jauna tādā nozīmē, ka Aukstā kara laikā Drošības padome bija tieši tikpat sašķelta, ja ne vairāk. Un ir ļoti daudz citu jautājumu, kuros vienošanās ir iespējama. Protams, ka Drošības padome šajā situācijā karu Ukrainā izbeigt nevar. Vai tas diskreditē institūciju kā tādu? Jā un nē. Tas atspoguļo tās pretrunas, kas pasaulē ir. Ja šī formāta nebūtu, pasaule labāka nekļūtu."

Pastāvīgajām ANO Drošības padomēm dalībvalstīm – ASV, Ķīnai, Krievijai, Francijai un Apvienotajai Karalistei – ir veto tiesības. Lai arī idejiski Drošības padome ir plašas pilnvaras miera nodrošināšanai pasaulē un tās lēmumi pat ir juridiski saistoši, faktiski katra lielvara var sev nevēlamo nobloķēt. Gadiem diskutēts par organizācijas reformu, bet dižas cerības par to lolotas īsti netiek.

TV3: Kā mēs paredzam, cik viegli vai grūti būs manevrēt starp mūsu pašu vērtībām un izvirzītajām prioritātēm un, piemēram, tādā situācijām, ko mēs patlaban dzirdam no mūsu stratēģiskā partnera ASV attiecībā uz Grenlandi?

Deslandes: "Lai pieņemtu lēmumus. Drošības padomē ir nepieciešamas vismaz deviņas valsis, un lai nebūtu veto. Tas, protams, nozīmē ļoti smagu darbu pie šo lēmumu sagatavošanas.

Iespējamas situācijas, ka konkrētos jautājumos atšķiras viedokļi vai atšķiras izvēlētā taktika vai kādus formulējumu lietot, vai kā to definēt. Bet ASV ir un paliek mūsu stratēģiskais partneris un mēs ar viņiem cieši kopā strādājam. Protams, ir gadījumi, kad ir dažādi paziņojumi, bet tad katra valsts reaģē tā vai citādi. Ārlietu ministre vakar savu viedokli ir paudusi. Es pārmērīgi nebažītos par šo."

Par darbu ANO Drošības padomē Latvija konsultējusies arī ar Igauniju, kas šajā formātā bija pārstāvēta 2020. un 2021. gadā.

Deslandes: "Tas attiecas gan uz saturisko darbu, gan arī uz to, kā organizēt komandu, kā organizēt iekšējos lēmumus. Ko tas prasa, un kāda ir labākā pieredze."

TV3: Ir kaut kas tāds, ko viņa pateica, kas varbūt izskatās, ka vajadzētu kaut ko darīt, bet galīgi nevajadzētu tā darīt?

Deslandes: "Tādu pavisam nepareizu pieredzi es neesmu īsti dzirdējusi ne no viena, arī ne no igauņiem. Un, protams, ka mēs. Un ar viņiem ļoti daudz apspriedušies. Izvēlētais modelis, kā mēs plānojam darīt, ir diezgan līdzīgi. Tas ir dabiski līdzīga izmēra valstīm, kurām ir līdzīgi uzskati par lietu kārtību pasaulē."

2. janvārī Latvijas un citu jaunievēlēto valstu karogi tiks svinīgi pacelti pie ANO zāles durvīm.