Rīgas Lutera baznīcu piepilda ģimenes ar bērniem – te aizvadīts īpašs Ziemassvētku Dievkalpojums

Pa trim, pa četri, pa pieci un pat vēl kuplakā pulkā – pa bariņiem vien vecāki ar savām atvasēm trešdienas rītā ieradās Torņkalna baznīcā. Lai piedalītos dievkalpojumā, kas īpaši veltīts ģimenēm ar bērniem – gan saturiski, gan arī formas ziņā.

"Bērni ir organiska, dzīva draudzes daļa  – tādi paši cilvēki, Dieva svētību un mīlestību pelnījuši, un mēģinām to ar savu attieksmi, ar visu to, kas Dievkalpojumā notiek izrādīt. Mēs viņus iesaistām, aicinām spēlēt līdzi dažādus mūzikas instrumentus dziesmām. Varbūt agrāk bija tā sajūta, ka bērni ir kaut kur stūrī jānoliek, klusumā, aiz kādas stikla sienas tur aizmugurē, nē, tā mūsu sajūta, ka viņi drīkst būt priekšā pie altāra, redzēt visu kas notiek, un būt līdzdalīgi pie tā visa," saka Rīgas Lutera draudzes mācītājs Justs Junkulis.

Ģimeņu dievkalpojumos ir īsāks sprediķis, daudz vairāk dziesmu, un mazāk formāla atmosfēra. Un vecākiem izpaliek rūpes, kad mazie kļūst īpaši kustīgi.  Reliģiskās ceremonijas laikā ģimenes tika aicinātas uz lapiņām uzrakstīt  vai uzzīmēt – par ko šajos Ziemassvētkos viņi vēlas aizlūgt.

"Tas, ka mēs varam visi atnākt, mums nav jāsatraucas, ka kāds no bērniem kādam var traucēt, te visi ir ar bērniem un visi krāso, visi staigā, un ir skaisti, ir skaisti dzirdēt Dieva vārdu un būt visiem kopā," saka Ieva.

Bet Grieta bilst: "Mēs esam atnākuši vienkārši ar tādu miera sajūtu."

Savukārt Tūve saka: "Šodien ir Ziemassvētki, un man tas patīk."

"Ziemassvētkos mums ir svarīgi iet uz baznīcu un droši vien likt sev apstāties, un padomāt par to, kas ir pa īstam svarīgs," norāda Rūta.

"Tā Ziemassvētku vēsts un sajūta, ka starp visām šīm balsīm, kas no mums kaut ko pieprasa un grib, tomēr ir kāda balss, kas nāk no Dieva, kas atver mūs patiesai dzīvei, kas mums dod kādu centru, kodolu, kādu iekšēju paļāvību, ko varbūt nekas no tā trakā, kas pasaulē notiek, nespēj līdz galam atņemt un izdzēst. Šādu iekšēju paļāvību un uzticēšanos dzīvei es gribētu arī visiem novēlēt," saka Rīgas Lutera draudzes mācītājs.

Pirms pieciem gadiem Torņkalna fonds baznīcas teritorijā iekārtoja Dvēseļu dārzu – piemiņas un pelnu izvietošanas vietu nedzīvi dzimušiem bērniņiem un tiem mazulīšiem, kas miruši drīz pēc dzemdībām. Šajos Ziemassvētkos baznīca īpaši vēlas uzrunāt zvaigžņu bērnu vecākus –  atnākt, iedegt svecīti.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls norāda: "Šādi lieli svētki – Ziemassvētki bieži vien sērojošiem vecākiem nav vienkārši, tie uzjundī zaudējumu pieredzi, negribas nekur iesaistīties, negribas nevienu satikt, un tas ir normāli. Bet mēs iedomājāmies, ka arī zvaigžņu bērniem ir vieta pie svētku galda un arī viņiem var būt eglīte, te var vienkārši atnākt, pastāvēt, padomāt, un sajust to, ka šie bērni ir tepat, un ka mēs no viņiem nevis atvadāmies, bet ka viņi kļūst par daļu no mūsu dzīvesstāsta. Nāve sagrauj to redzamo pusi, bet mīlestību un attiecības, kas ir bijušas – tās jau ir, tas jau kļūst vēl kaut kas lielāks, un pie tā pieķeroties, tu nevis nogrimsti sērās, bet tās sēras kļūst par daļu no mīlestības."