Bauskas slimnīcā atcelta ārkārtas situācija un tiks atsākts darbs slēgtajā nodaļā

Bauskas slimnīcas terapijas un aprūpes nodaļa, kas pagājušajā nedēļā drošības apsvērumu dēļ tika slēgta, jau rīt daļēji varētu atsākt savu darbu.

Būvnieki uzstādījuši papildu balsta konstrukcijas jeb stutes, kas bija neatliekamais risinājums pārseguma stabilizēšanai, lai slimnīca varētu daļēji atsākt darbu nodaļā.

"Tātad 31., rītdien, mēs atsākam darbu ar terapijas profila darbu, tādā ziņā, ka tas ir neatliekamais, tātad NMPD var vest šos pacientus, kurus būs nepieciešams stacionēt. Savukārt, plānveida hronisko pacientu sadaļu, mēs atsākam 2. janvārī. Papildus drošības apsvērumu dēļ mēs neatvērsim visas 38 gultas. Mums iepriekš bija 38 gultas, bet mēs vērsim vaļā 30 gultas – tādā veidā šī te noslodze būs mazāka, nekā regulāri," stāsta Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane.

Vienlaikus slimnīca norāda, ka priekšā ir arī plašāki darbi, kas vairs nav neatliekami, bet īstenojami noteiktos termiņos – daļa līdz februāra beigām, bet lielākā daļa līdz gada vidum. Šobrīd izmaksas gan vēl nav aplēstas – janvāra laikā plānots sagatavot gan būvdarbu apjomu, gan tāmes.

Sertificēta būvinženiera atzinumā paredzētie darbi ir apjomīgi un skar gan ūdensvada nomaiņu, gan siltumtrases bojājumu novēršanu, kā arī citus uzlabojumus.

"Mēs ceram, ka to ņems vērā arī iesaistītas puses, šajā gadījumā arī pašvaldība un Ministrija. Tādā veidā, ka mēs izdarīsim to minimālo, ko mums inženieris norādījis, bet ņemot vērā to, ka ir veicams tāds ilgtermiņa darbs, lai slimnīca un stacionārs varētu turpināt strādāt ilgtermiņā vairākus gadus, n-tos gadus, tad skaidrs, ka ir jāplāno stacionāra ēkas otras daļas kārtīga, pamatīga renovācija, kā tas ir otrajā pusē," teic Epermane.

Bauskas slimnīcas vadītāja skaidro, ka ārkārtas situācija radusies ilgstoša nolietojuma dēļ – bojājumi ir vairāku desmitu gadu seku rezultāts: tehniskās problēmas, piemēram, ūdens noplūdes vai kanalizācijas bojājumi, risinātas īstermiņā, nevis ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka darbi, kas savlaicīgi netika veikti pilnā apjomā, šobrīd ir pārvērtušies gan par finansiāli ietilpīgākiem remontiem, gan par nopietnāku ēkas tehnisko stāvokli.

"Tā arī būvinženiera slēdzienā ir minēts, ka tas ir ilgstošā procesā, ka tas nav vienas dienas pēkšņs notikums, bet ilgstoši tur bija bojāta kanalizācijas šī te ventilācijas caurule, kura radījā nepiemērotus apstākļus koka pūšanai, līdz ar to, tas bija jāredz iepriekš, ja būtu sistemātiski apsekota ēkas īpašnieks šo te vietu, visu. Arī es pats, ierodoties vakardien slimnīcā, apskatot to telpu, kur redzams tāds apmetuma nobirums, uzdevu jautājumu – vai tas ir sen? Oi, tas jau sen, tātad tas jau bija ēkas īpašniekam jāapseko laicīgi un jāpievērš laicīgi," norāda Bauskas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka.

Bauskas pašvaldībā uzsver – lai arī pašvaldība ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja, par ikdienas apsaimniekošanu un ēkas uzturēšanu atbildīga esot iestādes valde. Vienlaikus tā sola domāt par tālāko rīcību, lai šādas situācijas neatkārtotos.