Tīrs skurstenis – mājas ugunsdrošības pamats. Glābējiem netrūkst izsaukumu par degošiem sodrējiem

Alūksnē aizdegās skursteņa sodrēji kādai dzīvojamai mājai. Vietējā iedzīvotāja Dace iemūžināja skatu ar konstrukciju, pa kuru dūmu vietā ārā nāca liesmas.

"Mēs nācām no bērnudārza, bērnus bijām aizveduši. Nācām atpakaļ, cilvēki jau stāvēja pie tās mājas, viņi jau bija izsaukuši ugunsdzēsējus," stāsta Dace.

Notikušajā par laimi neviens necieta, un šis ir viens no neskaitāmiem ugunsgrēkiem katrā ziemas sezonā, kur pie vainas ir neiztīrīti sodrēji dūmvados. Skursteņu veselība ir obligāta prasība visiem namiem, kuri aktīvi kurina māju ar krāsns palīdzību. Ne katram ir pa spēkam uzkāpt uz jumta un iztīrīt dūmvadu, tāpēc šādam dzīvību un māju pasargājošam uzdevumam ir nepieciešama skursteņslauķu iesaiste.

Aroda meistari Latvijas teritorijā darbojas jau kopš viduslaikiem un organizētas biedrības ietvaros jau no 18. gadsimta. Viņi uzsver to, cik būtiski ir par skursteņu higiēnu domāt savlaicīgi.

"Netīrīšanas sekas – tas ka cilvēki vasaras sezonā pārāk maz piedomā, ka ragaviņas sagatavojam vasarā. Ja nav sakopts, tad kādā brīdī tas rada savas sekas," saka skursteņslauķis Māris Bambis.

Māris Bambis norāda, ka rudens sezonās slaucītājiem ir darba pilnas rokas, jo cilvēki vien tad atskārst, ka vajadzētu iztīrīt dūmvadu. Viņš aicina uz šo nepaļauties un atcerēties, ka lietpratēju Latvijā ir visai ierobežots skaits. Tādēļ, uzreiz kā beidzas ziemas sezona un pavasaris rit pilnā sparā, viņš lūdz paturēt prātā to, kā pēc mīnusu ilgiem mēnešiem jūtas skurstenis: "Varam aicināt nepaļauties uz apdrošinātājiem, uz dūmu detektoriem. Viss ir jāizdara priekšlaicīgi, lai nelaimes nenotiktu."

Meistars uzteic, ka latvieši pēdējos gados daudz rūpīgāk attiecas pret savu mitekļu dūmvadu tīrīšanu. Tomēr ugunsdzēsēju ievāktā statistika par šo gadu nav visai iepriecinoša – netīru skursteņu ugunsgrēki ir mērāmi simtos.

"Katru apkures sezonu mēs gaidām ar tādām nelielām bažām. Šogad, gada pirmajos deviņos mēnešos, ir bijuši 229 ugunsgrēki, kas saistīti ar apkures iekārtām, savukārt saņemts 261 izsaukums uz sodrēju degšanu," stāsta VUGD Rīgas 1. daļas komandieris Agris Asups.

Ja sodrējus no dūmvadiem ir iespējams iztīrīt, tādā veidā izslēdzot lielo aizsērējuma risku, daudz sarežģītāk ir ar pašu apkures sistēmu. Bieži vien liesmas izraisa nekonstatēts defekts caurulē vai krāsnī, kuru ikdienā ir teju neiespējami ievērot un iemītnieki bieži vien pēc ugunsgrēkiem ir neizpratnē, par to kas izraisīja degšanu.

Taču līdzīgi kā skursteņslauķa izsaukšana, arī krāsni un apkures iekārtas var pārbaudīt, sazvanot speciālistu. Tomēr ugunsdzēsējiem visneizprotamākā kategorija ir liesmas, kuras izraisa kurināšanas neprasme vai neuzmanība.

"Varētu teikt nevis neuzmanība, bet vienaldzība. Ir redzēts, ka krāsns nav savienota ar dūmvadu. Arī degošas mantas nenovietojam uz krāsnīm. Malku pie krāsns durtiņām arī neliekam," aicina ugunsdzēsēji.

Bez uzraudzības atstāta iekurināta krāsns, atvērtas krāsns durtiņas vai blakus tai esošs degstspējīgs materiāls – šos liesmu cēloņus var novērst cilvēka piesardzība. Ugunsdzēsēji un skursteņslauķi atgādina, ka cilvēkiem, kurinot krāsni, ir jāspicē ausis un maņas, jo redzot un dzirdot citu cilvēku nelaimes, bieži vien šķiet – ar mani tas nekad nenotiks.