Saeima neredz iemeslu mainīt regulējumu par pilsonības atņemšanu
Desmit tūkstoši cilvēku Saeimā vērsušies ar iniciatīvu par valstij nelojālu cilvēku izraidīšanu un Latvijas pilsonības atņemšanu. Tās autori uzskata, ka tas nepieciešams, lai stiprinātu valsts drošību un iedzīvotāju saliedētību. Šo iniciatīvu šodien izskatīja deputāti un secināja, ka likuma izmaiņas nav nepieciešamas, jo līdzīgs regulējums jau ir spēkā.
Iniciatīvas parakstītāji Saeimu aicina steidzami izstrādāt regulējumu, lai mūsu valstij nelojālus cilvēkus izraidītu un atņemtu Latvijas pilsonību. Neviens no kolektīvā iesnieguma pārstāvjiem Saeimā šodien nebija ieradies, bet valsts iestāžu pārstāvji vērsa deputātu uzmanību, ka šāds regulējums jau pastāv.
Izraidīšana ir viens no papildsodiem, ko var piespriest tiesa. Un likumā arī jau paredzēts, ka pilsonību var atņemt par noziegumiem, kas vērsti pret valsti vai arī, ja sniegts atbalsts agresorvalstij. Tiesa gan par šiem nodarījumiem pilsonību nedrīkst atņemt, ja pārkāpējam ir tikai Latvijas pase un nav nevienas citas valsts pilsonības.
"Tā galvenā problēma ir bezvalstniecība. Mēs nevaram atņemt Latvijas pilsonību, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā, persona kļūst par bezvalstnieku. Vienīgais izņēmums ir gadījumā, ja persona, iegūstot Latvijas pilsonību, ir sniegusi nepatiesas ziņas."
Ārlietu ministrijas pārstāvis pauda viedokli, ka jauni izņēmumi nebūtu ieviešami.
"Tā visa starptautisko tiesību sistēma ir uzbūvēta ta, lai mēs vairs neveidojam bezvalstniekus. Un tad ir jautājums, kas notiek ar cilvēku, kuram ir viena pilsonība, un tā tiek atņemta, un tad viņš kļūst par bezvalstnieku. Un tiešām starptautiski tā tiek uzskatīta par izteikti smagu iejaukšanos indivīda tiesībās."
Turpretī par to, ka regulējums būtu jāpadara stingrāks, iestājās tikai Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore: "Pilsonības atņemšana tikai un vienīgi tamdēļ, ka ir sniegtas nepatiesas ziņas, tas, manuprāt, nav adekvāti. Tur ir jābūt plašākam kontekstam. Vai nu tas ir terorisms, kas ir citās valstīs jau kā precedents, lai atņemtu. Mūsu gadījumā tiešām lojalitāte."
Neizvēršot debates, komisijas deputāti tomēr vienojās, ka šīs iniciatīvas dēļ likumi nav jāmaina.
"No Iekšlietu ministrijas viedokļa visi nepieciešamie juridiskie instrumenti valsts iestādēm ir to rokās. Tos var pietiekoši efektīvi izmantot, tāpēc visi tie argumenti, kas ir minēti šajā prasībā, jau ir izpildīti un mūsu likumdošanā ieviesti," norāda Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.
Līdz ar to Saeima arī noslēgusi darbu pie šīs iniciatīvas izskatīšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
