Pērn no Latvijas aizbēgusi vairāk nekā puse "patvēruma meklētāju"

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) atzīst, ka šī ir jau zināma shēma – patvērumu pieprasīt Latvijā un, kamēr tas tiek izskatīts, doties "laimi meklēt" uz Rietumeiropu.

Lasi vēl: Imigrantu skaits Latvijā bīstami tuvojas tam apjomam, kāds bija PSRS okupācijas laikā. Kā to risināt?

Pērn mūsu no diviem patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem – Muceniekos un Alūksnes novada Liepnā – kopumā aizbēgušas 687 personas. Tā ir vairāk nekā puse no visiem pērn reģistrētajiem patvēruma meklētājiem Latvijā.

"Tā ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka daļa patvērumu meklētāju izmanto Latviju, kā sava veida tranzīta pieturu, lai dotos uz citām valstīm, uz Vāciju, Franciju, tātad, valstīm, kurās viņi uzskata, ka var saņemt lielākus patvēruma pabalstus," norāda PMLP pārstāve Madara Puķe.

Pērn kopumā patvērumu Latvijā lūguši 1288 cilvēki, liecina PMLP apkopotā informācija. Visbiežāk tie bijuši patvēruma meklētāji no Somālijas, Afganistānas, Etiopijas, Marokas un Tadžikistānas. Kādēļ patvēruma meklētājiem tik viegli izdodas pamest centrus? Pārvaldē skaidro – tāpēc, ka tās nav slēgtas iestādes.

"Tas nozīmē, ka kamēr notiek patvēruma process, var uzturēties arī ārpus centra, paziņojot, kur viņš uzturas un arī esot centrā, var doties ārpus teritorijas. Līdz ar to neatļautā bēgšana ir gana viegla," saka PMLP pārstāve.

Cik daudziem izdodas nokļūt savā laimes zemē, PMLP nezina. Daudziem ceļš gan apraujas tepat kaimiņos. Lietuvas Iekšlietu ministrija nesen ziņoja, ka pērn par divarpus reizēm pieaudzis no Latvijas Lietuvā iekļuvušo  un tur aizturēto nelegālo imigrantu skaits, sasniedzot teju 1300 cilvēku. Lietuvas mediji arī pagājušajā nedēļā plaši vēstīja, ka ar dažu dienu starpību tur aizturēti 25 nelegālie imigranti no Latvijas.

15 no viņiem aizturēti Viļņas lidostā. Tur tie, spējot uzrādīt vien Latvijā izsniegtas apliecības par patvēruma pieprasīšanu, centās aizlidot uz Hamburgu, Vācijā. Vēl pirms tam Lietuvas robežsargi Šauļos vilcienā Rīga-Viļņa aizturēja 10 Somālijas un Sudānas pilsoņus. Arī viņi Latviju bija pametuši nelikumīgi un atgriezti atpakaļ.

"Tas nav nekas jauns. Viņi vienkārši mēģina vēl variantus, kā vēl varētu aizdoties prom no Latvijas. Viņi noteikti zina, ka Polija ir ieviesusi robežkontroli ar Lietuvu. Varbūt arī pārvadātāju paliek mazāk, jo ne visi grib iesaistīties un saprot, ka tas ir riskants pasākums. Jo, kā mēs zinām, par pārvadāšanu, viņiem var attiecīga atbildība iestāties," norāda Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas galvenā inspektore Renāte Sirsniņa.

Valsts robežsardze uzsver – lielu darba apjomu aizvien veido arī Baltkrievijas izvērstais hibrīdkarš. Vienlaikus gan arī runājot par patvēruma meklējot, nereti jau sākotnēji ir aizdomas, ka tie Latviju vēlas izmantot tikai kā vārtus uz Eiropu. Taču atteikt patvērumu nevar – to liedz starptautiskās saistības.

"Tie, kas ir laimes meklētāji, tie, protams, meklē variantus, kā tomēr doties tālāk uz turieni, kur viņi sākotnēji ir vēlējušies. Arī sākotnējo interviju laikā, ko robežsardzes amatpersonas ar viņiem veic, viņi neslēpj, ka mērķa valstis ir Rietumeiropa," vērš uzmanību Valsts robežsardzes pārstāve.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) tajā nesaskata problēmas: "Protams, ka mūsu komisija, kas skata jautājumus gan par pilsonību, gan migrāciju, šo tēmu ļotu labi zina. Mēs saprotam, ka liela daļa nav izvēlējušies Latviju par savu mītnes zemi. No tautas viedokļa, no Latvijas iedzīvotāju viedokļa, es teiktu – ļoti labi, ka viņi aizbēg. Mums nav vajadzīgi šeit ar sirdi un dvēseli."

PMLP dati liecina, ka no tiem, kuri Latvijā patvērumu pieprasa, tas tiek piešķirts mazāk nekā 20%. Tomēr arī no šiem ne visi pēc statusa iegūšanas, pie mums paliek.