Šonedēļ atzīmējam 105. gadskārtu Latvijas Republikas starptautiskajai "de jure" atzīšanai un Saeimā tradicionālās ārpolitikas debates. Interese ir milzīga. Plenārsēžu zālē visiem viesiem un ārvalstu diplomātiem pat nepietiek vietas.
Donalds Tramps un "Amerika pirmajā vietā", tarifi un tirdzniecības kari, ASV un Ķīna, Izraēla un Irāna, Dienvidkaukāzs un Dienvidamerika, Eiropa un NATO, Krievija un Ukraina, un Latvija tam visam pa vidu, tagad arī ANO Drošības padomē.
Ārlietu ministre savā ikgadējā ziņojumā Saeimās vēstīja, ka pasaule gluži nebrūk, bet brūkot nepamatotās gaidas, ka mūsu demokrātija, un labklājība kādam citam būs svarīgāka nekā mums pašiem. Iedvesma esot jāsmeļas Latvijas izcilniekos – no "Straumes" veidotājiem līdz aizsardzības dienesta brīvprātīgajiem.
"Viņi uzņemas iniciatīvu un strādā, dara, rīkojas, līdz izdara iespējami labāko pēc labākās sirdsapziņas. Mēs ņemam viņus par piemēru. Un mēs negaidām, ka kāds kaut ko darīs mūsu vietā. Jo dziesma nav par krekliem, dziesma ir par sirdsapziņām. Saules mūžu Latvijai."
Apelējot ikurāt pie sirdsapziņas, debatēs arī pārmetumi valdošajai koalīcijai par joprojām nesarautajām Latvijas biznesa un cita veida saitēm ar agresorvalsti. Divkosības sērga, ar ko sirgst arī pārējā Eiropa.
"Runājam par vērtībām un morāli, bet vienlaikus turpinām ekonomiskās attiecības ar valsti, kas šīs mūsu vērtības apzināti iznīcina. Preces ārpus sankcijām, kuras Eiropas valstis pērk no Krievijas, patiesībā nav nekādas neitrālās preces. Tās pārvēršas naudā, un nauda ieročos, ko izmanot pret Ukrainas civiliedzīvotājiem."
Debatēs ilgi nebija jāgaida līdz pieminēta Latvijas, ļoti iespējams, šā brīža slavenākā vēstule, kas raisīja daudz jautājumu par to, cik vienota ir mūsu ārpolitika un amatpersonu, tā sauktais, lielais ārpolitikas piecinieks.
"Saeimas priekšsēdētāja loma ārpolitikā nav tikai formālas tikšanās. Tās ir neskaitāmas kopīgas iniciatīvas, paziņojumi un atbalsta vēstules, kas tiek parakstītas dažādos formātos. Brīdī, kad ASV Kongresa spīkers kopā ar citu mūsu ciešo sabiedroto Izraēlu vērsās pēc atbalsta, lai nominētu ASV prezidentu Nobela Miera prēmijai, es nešaubījos ne mirkli."
"Diemžēl aizvadītās nedēļas notikumi, kas pat tik nosaukti par mieriņgeitu, parādīja pretējo. Tas, kas reiz bija neiedomājami, tagad tiek pieņemts kā jaunā normalitāte. Sabiedrības acīs vairs nav skaidrs, kurš Latvijā veido, vada un atbild par ārpolitiku."
Savukārt asākas vārdu apmaiņas bija saistītas ar Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu – cik kritiskai vai glaimojošai jābūt Latvijai pret ASV prezidentu un viņa piekopto politiku.
"Vai Latvijas drošību un aizsardzību veicina Palestīnas karoga plivināšana un pro "Hamās" simpātijas? Kurā pusē ir "Progresīvie", kad ASV prezidents cīnās ar nelegālo migrāciju? Un kurā pusē ir "Progresīvie", kad Latvija saskaras ar to pašu?"
"Ziniet, man laikam nav nepieciešams skaidrāks apliecinājums, ka mēs darām pareizi, ja Šlesera frakcija sāk šādi runāt. Man ir grūti iztēloties lielāku komplimentu. Galu galā šī ir frakcija, kurai droši vien šobrīd ir grūti atbildēt uz jautājumu, kam pieder Grenlande."
Trampa vārds tik drīz no Saeimas dienaskārtības nepazudīs arī tāpēc, ka "Latvijas pirmajā vietā" parlamentā iesniegusi vēl atsevišķu lēmumprojektu, lai paustu atbalstu ASV prezidenta kandidatūrai Nobela miera prēmijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
