Uzvirmo diskusijas, vai nevajadzētu reformēt pašvaldības finansēšanas modeli
Daudzviet Latvijā šajās nedēļās pašvaldības apstiprina savus šā gada budžetus, un atkal uzvirmojušas diskusijas par vietvaru finansēšanas modeli. Par nodokļu sadali, par turīgo pašvaldību dotācijām pārējām pilsētām un novadiem. Jau gadiem bijuši aicinājumi sistēmu reformēt. Saeimā atzīst: diez vai tas vēlēšanu gadā notiks.
Atkal uzplaiksnījušas diskusijas, vai nevajadzētu reformēt pašvaldības finansēšanas modeli. Saeimā gan noplāta rokas un atzīst – diez vai politiķi kam tādam vēlēšanu gadā sadūšosies.
No kurienes pašvaldībām nauda? To kases piepilda dažādi avoti, lauvas tiesa ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. 78% no tiem sadala vietvarām atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīvesvietai. Pilsētu un novadu maciņos ierasti nozīmīgas pozīcijas ir arī mērķdotācijas no valsts budžeta, piemēram, fondu projektiem vai skolotāju algām, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Attiecībā uz tiem vietējā vara var piemērot atlaides.
Un tam visam pa virsu vēl ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, tur tie kritēriji aprēķinam ir dažādi, bet pēc būtības tas nozīmē, ka turīgākas pašvaldības, faktiski galvaspilsēta un Pierīga, piesubsidē pārējās vietvaras Latvijā.
Kas interesanti, piemēram, arī ekonomiski jaudīgie Līvāni, Smiltene, Valmiera, un Liepāja arī saņem dotācijas no finanšu izlīdzināšanas fonda.
Visskaļāk ilgstoši sūdzējusies Rīga. Pašai vajadzību daudz, bet, piemēram, šogad tā citām pašvaldībām aizsūtīs teju desmito daļu no saviem plānotajiem ieņēmumiem jeb aptuveni 140 miljonus eiro. Turklāt galvassāpes galvaspilsētai raisot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadale; gana daudz cilvēku strādā Rīgā, bet dzīvo un ir deklarējušies pieguļošajos novados, kur arī paliek šī nodokļa ieņēmumi.
Vai sadalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmums starp deklarēto dzīvesvietu un faktisko darbavietu? Vai pārvirzīt pašvaldībām uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus, lai tās būtu vairāk ieinteresētas attīstīt biznesu, vai pārskatīt izlīdzināšanas fonda darbības principus? Jau pērn premjere pēc pašvaldību vēlēšanām atzina, ka ir atvērta sarunai par izmaiņām.
Esošais modelis ir sevi zināmā mērā izsmēlis. Tā problēma ir, ka nekāda jauna nauda šobrīd, visdrīzāk, arī neradīsies, taču man kā valdības vadītājai būtu ļoti svarīgi, lai mēs "nesodītu" tās pašvaldības, kas tiešām strādā, ved grūtas pārrunas ar iedzīvotājiem, un pie kurām attīstās arī tautsaimniecība, uzņēmumi un ekonomika.
Gan pašreizējās sistēmas problēmas, gan potenciālie risinājumi, gan iespējamās problēmas, kas saistītas ar potenciāliem risinājumiem – tas viss jau gadiem ir identificēts un diskutēts. Tikai politiķu lēmumi neseko. Valdošajā koalīcijā noprotams, ka nesekos arī tagad.
"Ņemot vērā, ka oktobrī ir vēlēšanas, maz ticams, ka šī valdība, gatavojot nākamā gada budžeta projektu, tik būtiskā jautājumā jau ieņemtu nostāju," saka "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Ropelnis saka: "Vajadzētu, bet diez vai sanāks. Tas, ka kaut kādas nianses var izlabot vēl šajā sasaukumā, ir skaidrs, bet fundamentālas izmaiņas droši vien, ka mēs nesagaidīsim. [TV3 Ziņas: Kāpēc?] Tas būs politiski grūti. Visiem būs jāsola kaut kādi labumi, bet te laba risinājuma nebūs. Kādam sāpēs. To pirms vēlēšanām vairums politiķu nav spējīgi izdarīt. [TV3 Ziņas: Jūs būtu?]Es domāju, ka jā!"
Vaicāts, kas tiks darīts atlikušo gadu, ja nevar fundamentālas lietas risināt, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics atbild: "Es teiktu, ka es būtu gatavs tās risināt arī šajā sasaukumā, bet, godīgi sakot, es domāju, ka drosmīgiem lēmumiem atlikušajā sasaukumā nav vairākuma atbalsta."
Skaidrs, ka par jebkādām izmaiņām vienoties nebūtu viegli, pašā sistēmā jau iebūvēts zināms konflikts starp devējiem un saņēmējiem, tomēr, kā "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvēlis!" atzina Pašvaldību Savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, atkal atlikt izmaiņas būtu greizi. Tās neapšaubāmi nepieciešamas.
"Ilgstoši pašpalīdzības kase nevar pastāvēt. Ja mēs gribam, lai attīstītas Rīga, Jūrmala, Pierīga, un netraucēt viņiem attīstību, šis dzinējspēks ir vajadzīgs. Nevar vienkārši pārējā teritorijā noņemt tos līdzekļus nost. Valsts līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanā ir ilgstoši nepietiekama," saka Kaminskis.
Proti, Savienības ieskatā vajadzētu ne tikai skatīties, ka saskaitāmos samainīt vietām, bet arī valstij vispār novirzīt vairāk naudas vietvarām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
