Rīgas kapsētās izsīkst brīvās vietas. Pašvaldība veidos pelnu dārzus un kolumbāriju
Galvaspilsētās kapsētās strauji sāk pietrūkt brīvas vietu. Ja tuvākajos gados netiks nodrošināti alternatīvi apbedīšanas veidi, tad nāksies lemt, kur Rīgā veidot jaunus kapus. Lai no tā izvairītos, tapusi jauna kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcija, kas šobrīd nodota publiskajai apspriešanai. Tā paredz daudz lielākā apjomā veikt kremāciju, veidot pelnu dārzus un būvēt jaunu kolumābāriju.
Rīgas pašvaldībai kopumā pieder 22 kapsētas, taču tajās jau šobrīd akūti sāk trūkt jaunu apbedījumu vietas. Saskaņā ar datiem, Rīgas kapsētās ik gadu zemes klēpī tiek guldīti ap septiņi tūkstoši aizgājēju pīšļi.
Pašvaldības resurss attiecībā uz brīvajām un neaizņemtajām kapsētu teritorijām ir ierobežots, bezgalīgi paplašināt kapus nav iespējams. Tajā pat laikā pieprasījums pēc apbedīšanas ir nemainīgs.
"Ja mēs tikai visu laiku paplašinām kapsētas, mums ir jāsaprot, ka, ja mēs saviem mazmazbērniem vēlamies novēlēt Biķernieku mežā slidināties pa kalniņu, tas vairs nebūs iespējams, jo tad tur būs kapsēta. Pilsētas teritorija ir tik liela, cik ir, cilvēku daudzums nemainīgi ir un šis pieprasījums nemainīgi būs. Tad tā alternatīva ir meklēt veidus, kas mazāk izmanto šo zemes resursu, un tā viennozīmīgi ir šī kremācija."
Jaunajā kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcijā uzsvars likts uz ugunsapbedīšanu kā alternatīvu klasiskajam zārka apbedījumam. Tas mazinātu spiedienu uz jaunu kapavietu izveidi. Pašvaldība šogad Rīgas Meža kapos plāno būvēt jaunu kolumbāriju, – vietu, kur speciālā nišā var ievietot urnu ar aizgājēja pelniem. Esošais Otrajos Meža kapos ir aizpildīts, jaunajā varētu būt ap 1000 vietu. Iecerēts veidot arī Latvijā vēl neesošus pelnu dārzus, kur izkaisīt pīšļus. Šīs piemiņas vietas tiktu ierīkotas kapsētu teritorijās.
"Veidot šos pelnu izkaisīšanas laukumus, kur cilvēkam zustu šī nepieciešamība kopt konkrētu vietu, bet viņš skaidri zinātu, ka viņa tuvinieks ir apbedīts cieņpilni un ka šajā kapsētā viņa apbedījums tiek reģistrēts."
Jaunajā koncepcijā minēts, ka kapavietas, kas netiek vismaz trīs gadus aprūpētas, būs pieejamas virsapbedījumiem. Ja kopš apbedījuma pagājuši ne mazāk par 20 gadiem, šajās vietās var apglabāt citus mirušos gan tradicionālā veidā, gan urnās.
Kopumā pašvaldības vīzija ir Rīgas kapsētas padarīt ainaviski pievilcīgas, ar koptām alejām, saglabājot tajās esošās kultūrvēsturiskās vērtības, gādājot par pieminekļu aizsardzību. tam vajadzīgs finansējums, un Rīgas dome to cer iegūt, samazinot kapsētu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Ik gadu no rīdzinieku nodokļiem trīs miljoni eiro tiek samaksāti par atkritumu šķirošanu tieši kapsētās.
"Ja sāktu ar to, ka mēs tas lapas nošķirotu no maisiņiem un svecēm, un to vienu ieliktu vienā konteinerā un otru otrā, mēs ļoti lielu soli spertu."
Rīgas dome Kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju šonedēļ nodeva sabiedriskajai apspriešanai.
"Ar šo dokumentu mēs nepiedāvājam radikālas pārmaiņas, kā arī tajā rakstītais nav akmenī iecirsts lēmums, tas ir pamats sarunai, un dokuments, ko mēs varam pilnveidot kopīgiem spēkiem."
Ar koncepcijas projektu iespējams iepazīties pašvaldības mājaslapā un līdz 26. februārim iesniegt priekšlikumus sabiedriskajā apspriešanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
