Pirms olimpiādes sportistiem likts parakstīties, ka par "izlēcieniem" būs finansiālas sankcijas
"Es vairs neskatos olimpiādi." Tā pēc aizlieguma Ukrainas skeletonistam startēt olimpiskajās spēlēs Itālijā teica treneris Dainis Dukurs. Ja šajās sacīkstēs krievi piedalījās zem neitrāla karoga, tad 6. martā Paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem jau atļauts izmantot savu valsts simboliku. Mūsu paralimpieši nolēmuši demonstratīvi boikotēt svinīgo pasākumu. Bet pirmais plašais konflikts uzšķīlās gada sākumā Insbrukā Austrijā, kur Latvijas un Ukrainas skeletonisti protestēja pret krievu atgriešanos starptautiskajās sacensībās. Austrieši mēģināja akciju ar spēku apturēt un pat iesaistīja policiju. Tikmēr sporta funkcionāri Latvijas un starptautsikās federācijas savus amatus pakautrējušies izmantot, lai skaļi un nepārprotami pateiktu – Latvijai šāda rīcība nav pieņemama.
Insbruka Austrija. Iglsas trase. Pats janvāra sākums. Krievu sportisti startē vienā trasē ar latviešiem un ukraiņiem.
Mūsu skeletona treneri Ivo Šteinbergu uzrunāja Ukrainas komanda piedalīties protestā. Uztaisījuši foto un video. Tad uzradušies spēļu organizatori, likuši visu pārtraukt, draudot ar policiju.
"Pēc asās vārdu apmaiņas es iekāpu automašīnā un devos prom un tad brauca žūrijas loceklis IBSF darbinieks. Burtiski nogrieza man ceļu priekšā mašīnai. Es jau sapratu ap ko lieta grozās. Man jau plakāts bija ielikts priekšējā logā. Es izkāpu ārā un prasīju – Nu, kas par lietu? Viņš saka – atdod man plakātu, tu nevari ar viņu braukāt. Es saku – tās ir pilnīgas muļķības, es tev šito neatdošu, un es ar viņu varu braukt un darīt, ko es gribu. Viņš teica, ka viņš esot runājis ar policiju un ka tā nedrīkstot."
Uzreiz pēc tam Šteinberga priekšniecība Rīgā pārsūtījusi no Starptautiskās federācijas saņemto brīdinājumu. Zvanījis arī Latvijas federācijas prezidents Ansis Zeltiņš un prasījis, kas notiek? Treneris Zeltiņam atbildējis, ka neviens viņu nevar likt mainīt domas, lai arī ko sporta funkcionāri teiktu.
[Viņi teica, lai nomierinās latviešu sportisti?-red.]
Man bija zvans, ka ir kaut kāds konflikts ar sacensību rīkotājiem kontekstā ar protestu, un es pēc tam zvanīju Ivo. Mans komentārs bija triviāli vienkāršs, lai, ņemot vērā kvalifikācijas stāstu attiecībā uz Olimpiādi, lai skatās, ka kādu nediskvalificē."
"Un tad jau pienāca nākamā diena. Tad jau bija problēma ar to, ka ukraiņu sportisti stāvēja startā un vienkārši izsauca saukli "Nē karam Ukrainā." Un tad trases ģenerālmenedžeris skrēja tos bērnus burtiski aiz kakla, vienkārši rāva un tā tālāk. Nu, lai viņi pārtrauc."
Nākamajā dienā austrieši aizliedza ukraiņu sportistiem, kuri tajā brīdī nestartēja, atrasties ģērbtuvēs. Izsaukta policija. Atšķirībā no federācijas vadības klusēšanas, Izglītības ministrijas sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs aktīvi iesaistījies un nodevis arī drošības instrukcijas no slepenajiem dienestiem, ka sportistiem jāuzmanās digitālajā vidē, jo viņu kontiem sākušies, visticamāk, krievu botu uzbrukumi.
"Nu, jā, slikti. Un tad, kad tas viss sākās, un pārējo vienaldzība, es konkrēti aizdomājos par mums arī tajā brīdī. Visi tie treneri, kas man it kā ir pazīstami, visi tie sportisti ar daļu, ko es braucu kopā, viņi neko nepasaka. Es vienīgais, par ko domāju, vai tiešām, ja kaut kas notiks pie mums, tad notiks tieši tas pats? Es zinu, uz kuru pusi rāda mans morālais kompass un kāda ir mana sirdsapziņa. Es pie tā pieturos, un pie tā es arī palikšu."
"Jau tad, kad Austrijā bija šie notikumi, tad jau no Olimpiskās komitejas nebija neviena paziņojuma, nekādas reakcijas. No Sporta federāciju padomes, nekādi paziņojumi, nekādas reakcijas, no Bosleja un skeletona federācijas tieši tā pat. Jau tad varēja prognozēt, ka tie cilvēki, kas ir amatos šajās organizācijās starptautiski, ja kaut kas notiks olimpisko spēļu sakarā līdzīgs, nebūs tā, ka latvieši būs tie, kas pacels cepuri vai asi publiski pret to iebildīs."
Krievija un Baltkrievija izmanto jebkādus līdzekļus, lai tikai atgrieztos starptautiskajā sporta apritē. Kā redzējām olimpiskajās spēlēs, tam ar savu klusēšanu ļauj notikt arī mūsu sporta funkcionāri.
Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs olimpiskajā skeletona trasē Kortīnā Itālijā gribēja startēt ar ķiveri, uz kuras uzzīmēti krievu okupantu nogalinātie ukraiņu sportisti. Pieminēt biedrus viņam aizliedza starptautiskā bosleja un skeletona federācija.
"Es patiešām gribēju, lai viņš šodien piedalās sacensībās. Bija emocionāls rīts," saka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidente Kirstija Koventrija.
"Es šajā gadījumā varu nosaukt vismaz četrus cilvēkus, kuri tā vai citādi ir pielikuši roku šā skandalozā lēmuma tapšanā. Vai, kas nav pret to iebilduši asi un publiski. Viens no tiem ir Einārs Fogelis. Kā starptautiskās kamaniņu sporta federācijas prezidents. Šī organizācija ietilpst visu ziemas federāciju asociācijā. Kura SOK rekomendē, saskaņoja, neiebilda. Saucam kā gribam. Redzam Fogeļa kungs uztaisa foršu smaidīgu selfiju ar SOK prezidenti. Kaut, ja tu tiec viņai tik tuvu un pats tu esi starptautiskas federācijas prezidents, tev ir vistiešākā iespēja viņai to teikt, ko tu par to visu domā. Un ja viņa Tevi nedzird, tev ir vislielākā iespēja publiski un skaļi demisionēt. Kaut vai olimpisko spēļu laikā. Ja tas būtu noticis, to būtu sadzirdējusi pasaule pilnīgi noteikti. To iespēju viņš neizmantoja."
"Man bija soctīklos šis publicētais fotoattēls dienu iepriekš, kad mums nevienam nebija ne mazākā informācija par to, kādā virzienā tiek virzīti šie kopējie dialogi. Jo arī pēc tam iegūtās informācijas mēs redzējām, ka pirmā komunikācija starp Ukrainas sportistu un Starptautisko bobsleja federāciju bija sākusies iepriekšējā vakarā. Fotoattēls, kas tika uzņemts un, kad mums bija iespēja satikt SOK vadību, bija dienu iepriekš, kad SOK apmeklēja mūsu kamaniņu sporta sacensības."
"Līdzīgi ir starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija. Viceprezidents juridiskajos jautājumos Mārtiņš Dambergs. Gatis Gūts sporta menedžeris. Normunds Kotāns ordkomitejas pārstāvis. Kā Dainis Dukurs intervijā teica, viņš ir sazinājies ar Heraskeviča tēvu, kurš atstāstījis tos notikums. Ka latvieši Kotāns un Gūts bijuši vidutāji saziņā ar Kersti Koventriju SOK prezidenti un Vladi Heraskeviču, diskvalificēto ukraiņu skeletonistu. Nu kur vēl tiešāk Latvijas pārstāvju iesaiste pie šī skandalozā lēmuma tapšanas."
Dambergs, Gūts un Kotāns uz Nekā personīga zvaniem neatsaucās.
Izglītības un zinātnes ministre arī pēc konflikta palika Olimpiskajās spēlēs. Viņa skaidro, ka nav izmantojusi iespēju demonstratīvi pamest Itāliju, jo centusies interesēties, kā jūtas Latvijas sportisti. Satikusi arī Fogeli, kurš sūdzējies, ka neesot sadzirdēti viņa centieni reaģēt uz notikušo.
"Jā, es runāju gan ar Lazdiņa kungu, gan ar Fogeļa kungu. Fogeļa kungs bija tāds ļoti satraukts un viņa viedoklis nav pietiekoši sadzirdēts Latvijā. Un es viņu ļoti rosināju būt aktīvākam savas pozīcijas skaidrošanā."
Pirms Olimpiskajām spēlēm mūsu delegācijas sportistiem un pavadošajam sastāvam likts ar Raimonda Lazdiņa vadīto Olimpisko komiteju parakstīt vienošanos. To "Nekā personīga" apstiprināja vairāki sportisti.
Dokumentā arī iekļauti punkti, ka pret viņiem var vērst finansiālas sankcijas. Nav gan precīzi nodefinēts, par kādiem pārkāpumiem ir runa, bet visticamāk tā varētu būt arī atklāta un publiska Ukrainas atbalstīšana.
Ja tiek konstatēts pārkāpums, sportistu var brīdināt, atstādināt no starta vai izslēgt no delegācijas ar akreditācijas anulēšanu un nosūtīšanu mājās. Papildus var nākties maksāt ap 2500 EUR soda naudu un atlīdzināt LOK transporta, uzturēšanās un sagatavošanās izdevumus, kā arī var tikt apturēts turpmākais finansējums. Izglītības un zinātnes ministrija par to nebija informēta.
"Man nebija tādas informācijas, ka tādas vienošanās privātas ar sportistiem ir parakstītas. Šeit ir jāprasa LOK, kāpēc tāds lēmums tapa. Un kāds ir pamats vispār tādiem ierobežojumiem sportistiem. Jo šis netika saskaņots ar IZM. Un visai dalībai Olimpiskajās spēlēs ir diezgan ievērojams līdzfinansējums no valsts. Un tik nopietniem jautājumiem vajadzētu būt skaņotiem ar IZM."
Bet okupantu uzvaras gājiens sporta spēlēs turpinās.
Pēc tam, kad apšaubāmā veidā pie dalības kvotām tika Krievijas un Baltkrievijas parasportisti, Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš zaudējis iespēju braukt uz Itāliju. Paralimpiskās komitejas prezidente šo faktu uzzinājusi tikai šonedēļ. Oliņš kopš vasaras, kad saņēmis uzaicinājumu piedalīties, pamatīgi trenējies. Kopā ar agresorvalsts dalībniekiem mūsējie atklāšanas ceremonijā nepiedalīsies.
"Mums bija doma runāt ar ukraiņiem, jo ukraiņi ies šajā parādē. (..) Viņiem ir vairāk kā 100 sportisti un mēs bijām domājuši iedot Ukrainai Latvijas karogus. (…) Bet arī tas neiet cauri. Arī to nevar izdarīt," sacīja Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
"Mums bija doma, mums ir slotas un tās varētu taisīt Ukrainas karoga krāsā, bet tas netika saskaņots. Un, ja tas netiek saskaņots, mēs nevaram to ņemt uz ledus. Kerlinga pasaules federācija nesaskaņoja," saka ratiņkērlinga komandas dalībniece Poļina Rožkova.
"Vēl jau nekas nav beidzies. Vēl jau pat viss nav sācies. Tā kā, ko mēs varētu uz vietas sadomāt, mums ir vairākas labas idejas," saka Dadzīte.
Krustcelēs ar sirdsapziņu savulaik nonāca arī bobslejists Jānis Ķipurs. Viņam bija iespēja startēt olimpiskajās spēlēs Padomju Savienības komandā, bet tā vietā viņš atteicās no visiem finansiālajiem labumiem, palika Latvijā un sargāja valsts brīvību barikādēs.
"Ir vajadzīgi atbildīgi ar iniciatīvu vadītāji. Es viņus saucu par lokomotīvēm. Tie, kam ir viedoklis un kas spēj savu viedokli nekautrējoties ne no kā izteikt. Un diemžēl šādu vadītāju ir deficīts. Ne tikai sportā. Bet, jā. Sportā mums trūkst šādu spēcīgu personību, kas varētu izteikt savu viedokli, cīnīties par savu taisnību un palīdzēt šajā situācijā."
"Labdien, es esmu Ivo Šteinbergs. Latvijas skeletona izlases galvenais treneris. Šobrid atrodamies Milānas olimpiskajās spēlēs. Un rīt mums sākas skeletona sacensības. Gribēju vērsties pie SOK, ka nekādā gadījumā mēs nevaram pieļaut to, ka bojā gājušo sportistu piemiņa ir iemesls diskvalifikācijai. Es gribu pateikt to, ka Latvija, Latvijas sportisti, Latvijas skeletona izlase ir kopā ar Ukrainu. Un nekādā gadījumā mēs nedrīkstam pieļaut to, ka tiek vērsti noteikumi pret ukraiņu sportistiem. Paldies jums un tiekamies."
"Mūsu sporta veidā īpaši izteikti, ka augstākas virsotnes kā olimpiāde nav. Bet manas personīgās pārdomas ir par to, vai es gribu savus sportistus vest uz to, ka viņi aizbrauc uz olimpiādi ar augstāko punktu karjerā. Un tad viņu acu priekšā diskvalificē sportistu, kas aizstāv savu valsti, kas principā ir izmisumā un ka viņu diskvalificē un ka noteikumus nepiemēro visiem vienādi. Tā ir tā ziņa, ko es gribu saviem sportistiem nodot un uz ko es viņus vedu. Tā olimpiskā kustība ir palikusi diezgan draņķīga. Viņi parādīja – ko nevar par naudu, to var par lielu naudu. Reperim Armandam ir tāda dziesma par uzpērkamajām dirsām. Tā viņiem būtu jānoklausās…"
Skeletona treneris Ivo Šteinbergs sola, ka arī nākamajās sacensībās turpinās protestus un iespējams arī centīsies eskalēt situāciju. Jo viņaprāt nav pareizi klusu ciešot gaidīt, ka būs kādas krievu provokācijas un tad simetriski atbildēt. Ir pienācis laiks mums pašiem rīkoties, lai krievi šajās sacensībās vismaz jūtas neērti.
Sporta žurnālists Raimonds Rudzāts piedāvā pārskatīt arī Latvijas izglītības sistēmā jau no pirmajām skolu klasēm ieviesto Olimpiskās kustības glorifikāciju. Skolu Olimpiskās dienas pārsaukt par vienkārši sporta dienām. Un beigt izplatīt Starptautiskās olimpiskās komitejas apmaksāto propagandu, kas stāsta par vienlīdzību, godīgu sacensību un Olimpisko spēļu laikā pārtrauktajiem kariem. Jo nekas no tā vairs nav patiesība. Un pēc šajā nedēļā noslēgtajām Olimpiskajām spēlēm šī kustība sevi ir pilnībā diskreditējusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
