Cilvēki paliek bez naudas, dzīvokļa un pat zelta. Policija pastāsta par krāpnieku "biznesa" iekšieni

"Tie cipari izskatās briesmīgi, bet šī nav tikai Latvijas problēma," sarunā ar portālu "tv3.lv" norāda Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins.

Par noziedzīgo grupējumu "biznesa uzplaukumu" liecina arī upuru skaita pieaugums. Divu gadu laikā apkrāpto cilvēku skaits Latvijā dubultojies – no aptuveni pusotram tūkstotim cietušo 2023. gadā līdz trīs tūkstošiem pērn.

Kā Latvijas iedzīvotāji tiek apmānīti? Vienotas metodes nav, tomēr krāpniekiem ir sagatavoti vairāki psiholoģiski scenāriji. Potenciālie upuri tiek steidzināti, iebiedēti. Policijas ikdienā ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēks jau ieradies bankā, lai izņemtu naudu un atdotu krāpniekiem. Šajos gadījumos policija preventīvi nostrādā un ierodas bankā, lai brīdinātu personu, ka tā tiek apkrāpta, tomēr upuris netic.

Tāpat bijuši gadījumi, kad pie iespējamā krāpniecības upura ierodas policisti formas tērpos ar trafarētām dienesta automašīnām, uzrāda dienesta apliecības un skaidro, ka persona tiek apmānīta – ar viņu sazinās krāpnieki, kuri uzdodas par policijas darbiniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem vai citiem izdomātiem personāžiem. Tomēr arī šādās situācijās cilvēks ne vienmēr notic īstajiem policistiem. Bieži vien viņš turpina uzticēties krāpniekam telefona otrā galā, kurš ar upuri sazinājies jau ilgāku laiku un mērķtiecīgi veidojis uzticību. Diemžēl šādos gadījumos policijai ir īpaši sarežģīti pārliecināt cilvēku par notiekošo un atturēt viņu no naudas nodošanas krāpniekiem.

Satraucoša pēdējā laika tendence – krāpniekiem izdevies atstāt upurus bez dzīvokļiem, un bezkaunīgie noziedznieki sākuši prasīt iedzīvotājiem pat zeltu un liek veikt valūtas maiņu.

Ļoti labi organizētas grupas, strādā gandrīz kā uzņēmums

Drūmās statistikas viens no skaidrojumiem – organizētā noziedzība pārgrupējas jeb maina savu darbības nišu, pievēršoties krāpniecībai, jo vienkāršāk paslēpt savas pēdas un arī "peļņa" neslikta.

"Esam pamanījuši, ka organizētā noziedzība pārgrupējas. Un pārgrupējas tieši uz šo noziedzības veidu, jo viegli paslēpt pēdas, nav jāatrodas valstī, kur tiek izdarīts noziegums. Zvanu centri pārsvarā atrodas ārpus Latvijas. Nav jāatrodas valstī, kur izdarīts noziegums. Peļņa ir daudz vieglāka un ātrāka nekā citiem noziegumu veidiem," skaidro Jašins.

Krāpnieku uzbūvētā infrastruktūra ir profesionāla, strādā gluži kā uzņēmums, kurā ir vadītājs, darbinieku pieņemšana darbā un par sliktiem rezultātiem – notiek arī darbinieku atlaišana.

Noskaties arī: Policija izjauc vērienīgu krāpnieku zvanu tīklu, kas darbojies Dņipro pilsētā

"Personāls tiek apmācīts darbam – psiholoģiskai ietekmēšanai. Ja darbinieks nenes peļņu, tad tiek atlaists. Tur nav tik viegli tikt iekšā, viņiem ir savas atlases, apmācības, pārbaudes. Mēs redzam, ka tās ir augsti kvalificētas un labi sagatavotas struktūras," saka Jašins.

Divu gadu laikā Valsts policijai izdevies apturēt piecu zvanu centru darbību, aizturētas 40 personas. Viena krāpnieku zvanu centra aptuvenie cilvēkresursi – no piecām līdz 15 personām. Tomēr svarīgi saprast, ka zvanu centrs ir tikai viens puzles gabals krāpniecībā. Patiesībā tas ir plašs tīkls, kas sadarbojas, pērk viens no otra "pakalpojumus" un sastāv no datu zādzībām, zvanu centriem, naudas mūļiem.

Savervēto vidū – arī Latvijas jaunieši

Organizētās noziedzības shēmās tiek vervēti arī iedzīvotāji Latvijā. Lomas ir dažādas, bieži vien jaunieši kļūst par tā dēvētajiem "naudas mūļiem", palīdzot ar savu bankas kontu realizēt krāpniecībā iegūtus naudas līdzekļus. Šāda rīcība gan nozīmē ne vien kriminālatbildību, bet sekas, kas var ietekmēt visu atlikušo dzīvi.

Ir bijuši gadījumi, kad vēlme vai nepieciešamība pēc naudas ir atņēmusi studentiem karjeras iespējas nākotnē, jo līdz ar kriminālatbildību nav iespējams ieņemt konkrētus amatus.

"Noziegumu veikšanā tiek iesaistīti arī jaunieši, kas tikko mācās augstskolās. Dažreiz no neziņas vai no gribas ātri nopelnīt viņi piekrīt piedāvājumam. Sekas ir! Karjera beigusies," bilst Jašins.

Kā izskaust krāpniekus?

Krāpniecības ierobežošanai nepieciešama plašāka sadarbība un izmaiņas likumos. Jašins sarunā norāda, ka cīņā pret krāpniecību jāiesaista bankas un telekomunikāciju operatori. Būtu jāparedz iespēja tiem likumīgi bloķēt aizdomīgus darījumus vai zvanus. Pašlaik likumdošana to pilnībā neļauj, tāpēc nepieciešami grozījumi.

Tāpat viens no risinājumiem būtu obligāta SIM karšu reģistrācija – to rosina arī Iekšlietu ministrija. Tas neizskaustu krāpniecību pilnībā, taču apgrūtinātu iespēju anonīmi iegādāties SIM kartes un atvieglotu izmeklēšanu, palīdzot ātrāk identificēt vainīgās personas.

Lasi arī: Plāno ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju

Jašins norāda arī uz nepieciešamību pārskatīt atsevišķus Krimināllikuma pantus, paredzot stingrāku atbildību gadījumos, kad krāpnieki izmanto Valsts policijas vai citu valsts iestāžu tēlu. Šāda rīcība grauj sabiedrības uzticēšanos institūcijām.

Vēl viens priekšlikums – līdzīgi kā tas jau ieviests Beļģijā – paredzēt pienākumu personai, kura aizturēta aizdomās par noziegumu, atklāt ierīču PIN kodus vai paroles. Tas ļautu policijai efektīvāk piekļūt ierīcēs esošajai informācijai un netērēt papildu resursus. Jašins uzsver, ka tas nepārkāptu cilvēktiesības un nevainīguma prezumpciju, jo tā saglabājas līdz tiesas spriedumam. Viņaprāt, ja personai nav ko slēpt, šāds regulējums netraucētu tās tiesībām, bet palīdzētu izmeklēšanai.

Kādas ir krāpnieku shēmas, cik tālu viņi ir spējīgi iet, apmānot upurus, un kā sevi pasargāt? Plašāk skatieties sarunu video!