Degvielas cenas sāk kāpt, un tas vēl ir tikai sākums
Reaģējot uz naftas cenu kāpumu pasaulē, cenas jau sākušas palielināties arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Izskan prognozes, ka tuvākajās dienās cenas varētu pieaugt par vēl 10-12 centiem litrā. Globālās cenas ietekmēt nevaram, taču notiekošais atkal raisījis diskusijas par nepieciešamību veicināt konkurenci šajā nozarē.
Ģeopolitiski satricinājumi Tuvajos Austrumos ierasti atsaucas uz naftas un tālāk secīgi arī degvielas cenām. Pēdējās dienās jau kļuvis nedaudz dārgāk uzpildīt savu spēkratu. Autovadītāji ieraduši – sekojot globālajām "melnā zelta" tendencēm, degvielas cenas, tā teikt, kāpj pa dienām, bet krīt pa nedēļām.
Pirmkārt, tas nav kaut kāds pilsētas mīts – šī ir plaši pētīta parādība. Un, otrkārt, mēs Latvijā neesam unikāli šajā ziņā. Tā ir daudzviet citur pasaulē. Smalkā terminoloģijā to sauc par asimetrisku cenu pārnesi. Un tā ir īpaši izteikta tieši degvielas mazumtirdzniecība. Ir arī vienkāršāk nokristīta šī parādība, proti, raķetes un spalvas fenomens. Nav grūti iztēloties, kādā tempā augšup dodas raķete un cik lēni un liegi lejup virzās spalva.
To apliecina arī bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgalis: "Tas droši vien saistīts ar to, ka mazumtirdzniecības tirgus nav efektīvs, konkurence nav tik izteikta un arī patērētāja tā reakcija ir diezgan prognozējama. Diez vai mēs mainīsim kardināli savus ieradumus."
Proti, degvielas tirgus ir uzskatāms piemērs tam, ko sauc par neelastīgu pieprasījumu. Iedzīvotāji tankštellēs pakunkstēs, bet bākā lies tāpat un tikpat. To saprot arī tirgotāji.
Savstarpējā sāncensība ir, karteļa nav – šāds pirms dažiem gadiem bija Konkurences padomes secinājums degvielas tirgus izpētē, ko izraisīja liels sabiedrības sašutums par komersantu cenu politiku pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Institūcija gan nāca klajā ar aicinājumu pēc plaša cenu salīdzināšanas rīka, kas spiestu saasināt konkurenci.
"Aplūkojam gan Vācijas, gan Austrijas praksi, kur šajās dalībvalstīs bija nodrošināta šāda vienota degvielu cenu publicēšanas sistēma, bet viņiem jau normatīvajā regulējumā bija nostiprināts šis pienākums degvielas mazumtirgotājiem sniegt sistēmai informāciju," saka Konkurences padomes Tirgu uzraudzības departamenta direktores vietniece Ieva Dāboliņa.
Kāpēc nekas nenotika? Ekonomikas ministrs pēc būtības atzīst, ka degvielas tirgū bijuši citi aktuālie darbi. Tagad pieeja varētu mainīties, tai skaitā ņemot vērā, ka pieejami privāti cenu salīdzināšanas rīki.
"Bija aicinājums pašai nozarei aktivizēties un kaut kādā veidā sākt šo ieviest. Šodien mēs redzam, ka ir pagājis laiks un tas nav noticis. Tā kā Ekonomikas ministrija var mierīgi šo jautājumu pārņemt un realizēt," spriež ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Proti, līdzīgi kā pārtikas mazumtirdzniecībā normatīvi nostiprināts pienākums dalīties ar cenu datiem, to pašu varētu drīzumā attiecināt uz degvielu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
