Valsts Rēzeknes koncertzāles "Gors" pārvaldībai veidos jaunu nodibinājumu
Lai veiksmīgāk pārvaldītu Latgales vēstniecību "Gors", plānots veidot jaunu nodibinājumu, kurā tiks iesaistīta gan Rēzeknes pašvaldība, gan ministrijas un citas organizācijas. Par to otrdien vienojās valdība. Kultūras ministrija uzskata, ka šāds pārvaldības modelis ļaus nodrošināt līdzsvarotu gan pašvaldības, gan valsts iesaisti šīs kultūrvietas pārvaldībā. Tikmēr kritika par šo visu aizvien izskan no Rēzeknes domes, kurā uzskata, ka jaunais modelis tikai vairos birokrātiju un nekādu labumu nedos.
Vienam no Rēzeknes pilsētas simboliem – koncertzālei "Gors" – plaša uzmanība tiek pievērsta jau kopš pagājušā gada beigām, kad pēc vietvaras veiktā audita izskanēja bažas, ka "Goru" varētu nodot privātās rokās, jo pašvaldība uzskatīja, ka koncertzāle strādā nepietiekami efektīvi. Šādu scenāriju nevēlējās pieļaut valsts, tādēļ valdība vairākām ministrijām uzdeva meklēt risinājumus, kā turpmāk pārvaldīt nozīmīgāko kultūras objektu Latgalē.
Šobrīd Rēzeknes koncertzāle "Gors" tiek pārvaldīta no kapitālsabiedrības SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", kuras vienīgais daļu turētājs ir pati pašvaldība. Tikmēr jaunais pārvaldības modelis, par kuru šodien vienojusies valdība, paredz veidot jaunu nodibinājumu ar daudz plašāku iesaistīto pušu loku.
Proti, turpmāk lēmumus par "Gora" darbu pieņemtu nevis viena pati pašvaldība, bet gan nodibinājums, kurā iesaistītu gan Rēzeknes domi, gan SIA "Austrumlatvijas koncertzāli", gan Kultūras un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā arī koncertorganizāciju "Latvijas Koncerti".
Un, lai gan šis modelis izskatās gana samudžināts, kultūras ministre Agnese Lāce (P) ir pārliecināta – tas palīdzēs nodrošināt efektīvāku koncertzāles pārvaldību.
"Šajā gadījumā sarunu ceļā, lai gan, protams, ar niansēm un dažādiem šķēršļiem, šis ir risinājums, kas, mūsuprāt, piedāvā šo līdzsvaroto pārvaldību. Mūsu ieskatā šāda pārvaldības forma ļaus arī labi sasniegt uzstādītos kultūrpolitikas mērķus, kā arī turpinās nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas, kuras līdz šim tika nodrošinātas Latgales vēstniecības "Gors" telpās," skaidro Lāce.
Rēzeknes dome, kura komentēt "Gora" jautājumu deleģēja atstādināto pašvaldības mēru Aleksandru Bartaševiču, tāpat kā līdz šim, nepiekrīt nevienam no piedāvātajiem risinājumiem. Pašvaldība arī kritizē valsts vēlmi iesaistīties koncertzāles pārvaldībā kā tādā, uzskatot, ka jaunais modelis būs birokrātisks, ar neskaidru finansējumu un koncertzāles darbu neuzlabos.
"A, kas ir slikti "Gorā"? Kāpēc mums vajag mainīt pārvaldības modeli, kas strādā ļoti labi? Uz to galveno jautājumu mums nav atbildējuši. Un tāpēc es prognozēju, ka šis likumprojekta variants nenesīs nekādu atbalstu ne Latgales reģionam, ne Rēzeknes pašvaldībai, ne "Goram". Tas neuzlabos "Gora" darbību, bet vairāk pasliktinās. Tā ir tāda "Kopā Latvijai" partijas sodīšana politiskā līmenī, kad no mums plāno atņemt īpašumus," stāsta Bartaševičs.
Likumprojekts gan neparedz, ka valsts pašvaldībai "Goru" atņem. Koncertzāle aizvien paliks pilsētas īpašumā, taču nodibinājumam tā tiks nodota bezatlīdzības lietošanā. Tas nozīmē, ka arī par koncertzāles uzturēšanu un visiem saimnieciskajiem jautājumiem turpmāk rūpēsies jaunais pārvaldnieks. Kultūras ministre šodien atzina – tas nozīmēs, ka "Gora" darbībai būs nepieciešams arī lielāks valsts finansējums.
"Esam identificējuši arī iespējamo finansējuma avotu, kas varētu būt – palielināt finansējuma apjomu no dažādiem akcīzes nodokļiem, ko novirza Valsts kultūrkapitāla fondam. Un šodien piedāvājam arī to uzdot, kā uzdevumu Kultūras ministrijai, izstrādāt šo regulējumu, kas nodrošinātu aptuveni papildus 650 000 gadā," norāda Lāce.
Lai likumprojekts par Latgales koncertzāles "Gors" jauno pārvaldību stātos spēkā, par to vēl būs jānobalso arī Saeimai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
